Rīga, 9.maijs, LETA. Eiropas nākotnes konferences galaziņojumā iekļauti arī atsevišķu eiroparlamentāriešu uzspiesti priekšlikumi, Eiropas Parlamenta (EP) biroja rīkotājā atskata pasākumā par konferences norisi, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Viņa atzīmēja, ka no Eiropas nākotnes konferences gūtā skarbā mācība ir tā, ka nevar uzņemties tik lielus mērķus un iespiest tos vienā gadā, vai kā šajā gadījumā, pieskaņot kādu valstu vēlēšanu cikliem. Tāpat Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgas tradīcijas, kā iesaistīt pilsoņus. Eiropas nākotnes konferencē uzsvars tika likts uz deliberatīvo metodi, kas uzskatāma par tradicionālu uz vienas rokas pirkstiem skaitāmās dalībvalstīs.

ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka ne vienmēr šīs metodes izmantošana ir par kārtu labāka, nekā tās, ko izmantoja, piemēram, Latvija. Viņas ieskatā, tā ir mācība, ko jāspēj aiznest līdz Eiropas Komisijai (EK), Eiropas Parlamentam (EP) un visām dalībvalstīm, jo šodien, Eiropas nākotnes konferences noslēdzošajā dienā nebeidzas pilsoņu iesaiste diskusijā par to, kādai jābūt Eiropai. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka nākotnē der paturēt prātā, ka šādiem procesiem ir jāatvēl daudz vairāk laika, tam jābūt vērstam uz ieklausīšanos un vairāk jāņem vērā dažādās tradīcijas, kā iesaistīt pilsoņus.

"Sākotnējais entuziasms un prieks, ko mēs redzējām pilsoņu acīs, ir rezultējies mulsumā, jo mēs esam strauji nonākuši pie rezultātiem. Galaziņojumā kaut kas ir iekļauts, kaut kas nav, kaut kas ir pazudis, tomēr neviens nav norādījis, kurš ir atlasījis iekļaujamos priekšlikumus. Tas mulsina tos cilvēkus, kas pirmo reizi iesaistījušies diskusijās, gan EP deputātus, gan valdības pārstāvjus, jo Eiropā nav tādas tradīcijas, ka kaut kādas tēmas pazūd, neskatoties uz to, ka tās daudzreiz ir pārrunātas, turklāt neviens neatbild, kāpēc tas tā ir noticis," pauda ĀM parlamentārā sekretāre.

Viņa arī atzīmēja, ka visi pilsoņu virzītie priekšlikumi ir labi, un par tiem var diskutēt un meklēt, kā tos ieviest dzīvē. Kalniņa-Lukaševica atzina, ka viens no vērtīgākajiem Eiropas nākotnes konferences secinājumiem ir, ka pilsoņu domas, par to, kas ir jādara, lai Eiropa būtu labāka, neatšķiras no tā, ko Latvijas valdība virza. Sakrīt rūpes par klimatu, veselības aprūpi, cīņu ar dezinformāciju, spēcīgākas ekonomikas un iekļaujošākas sabiedrības veidošanu, arī tiesiskuma jomā par likuma varas stiprināšanu tēmas sakrīt.

Pēc viņas paustā, ir daži priekšlikumi, kuriem grūti piekrist, nenāca no pilsoņiem, bet bija atsevišķu institūciju un atsevišķu eiroparlamentāriešu uzspiesti un iespiesti, izmantojot zināšanas par EP procedūrām. Galaziņojumā iekļauti tehniski priekšlikumi, kas ir ielobēti. Tie attiecas uz lēmumu pieņemšanu ārpolitikā, kā arī uz to, kā notiek vēlēšanas Eiropā, kā tiek pieņemts ES budžets.

"Galaziņojumā ir priekšlikumi, par kuriem pilsoņi uzstāja, ka tie nav nākuši no viņiem. Tie ir priekšlikumi, kas teorētiski prasa izmaiņas ES pamatlīgumos. Tas patlaban lielā mērā ir viltus apsolījums, jo mēs apzināmies, ka pāris gados veikt izmaiņas ES pamatlīgumos nav iespējams, jo tas prasa vienprātīgu visu dalībvalstu piekrišanu. Turklāt lielākajā daļā dalībvalstu tas prasa referendumu," skaidroja ĀM parlamentārā sekretāre.

Viņa akcentēja, ka patlaban galaziņojumā ir iekļauti priekšlikumi, uz kuriem neuzstāja pilsoņi, bet kuri nav realizējami, tādēļ aktuāls ir jautājums, kā novērst vilšanos pēc Eiropas nākotnes konferences, lai pie tā nesāktu vainot Eiropu un dalībvalstis, kaut arī tieši dalībvalstis, pilsoņi un arī nacionālo parlamentu pārstāvji bija tie, kas brīdināja par šādu iespējamību.

Arī EP deputāts Nils Ušakovs (S) norādīja, ka sajūtas pēc Eiropas nākotnes konferences ir neviennozīmīgas. Latvijas un Eiropas nākotne vistiešākajā veidā ir atkarīga no tā, cik saliedēta un stipra būs ES. Viņš pauda bažas, ka pilsoņu vēlmes un priekšlikumi netiks realizēti. Politiķa ieskatā, tas varētu būt sitiens pa saliedētību. Ušakovs uzsvēra, ka ir svarīgi iesaistīt pilsoņus, savukārt konference dod iespējas virzīties tālāk, tomēr atklāts ir jautājums valdībām un nacionālajiem parlamentiem, vai šos pilsoņu priekšlikumus varēs likt lietā.

Arī EP deputāte Dace Melbārde atzina, ka viņai ir dalītas jūtas par Eiropas nākotnes konferenci. Viņa akcentēja, ka Latvijas līmenī iesaistītās un atbildīgās institūcijas - ĀM, EK pārstāvniecības Latvijā, EP birojs Latvijā un nevalstiskās organizācijas - ir paveikušas labu darbu. Vietējos pasākumos tika izmantota līdzdalības metožu daudzveidība, savukārt Eiropas līmenī valdīja absolūts izdomas un, iespējams, pat motivācijas trūkums patiesi un ar visdažādākajām metodēm uzrunāt un iesaistīt iedzīvotājus.

"Es pat teiktu, ka novēroju diezgan manipulatīvu pieeju pasākuma organizēšanā, jo konferences arhitekti vairāk bija Eiropas federālisti. Tas bija mēģinājums par katru cenu "iebikstīt" savas idejas, kas ir Eiropas tālāka federalizācija, pārnacionālie saraksti, kvalificētais balsojums un tam līdzīgi. Tas bija ļoti uzkrītoši, un tādēļ šis pasākums reizēm bija kaitinošs, jo nedeva iespējas līdzsvaroti redzēt, cik tomēr atšķirīgas ir domas par Eiropas nākotni," sacīja politiķe, atzīmējot, ka galaziņojumā ir iekļautas arī daudzas labas un vērtīgas lietas.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) norādīja, ka aizvadītais gads bija aktīvs un diskusijām pilns. Arī viņa atzina, ka, noslēdzoties konferencei, ir dalītas jūtas, tomēr ir arī pozitīvi aspekti, kas izceļami.

Deputāte norādīja, ka Latvijas nacionālie pasākumi bija liela vērtība un viņa pauda cerību, ka ar šīm idejām varēs tālāk strādāt nacionālā līmenī. Runājot par Eiropas līmeni, Tērauda norādīja, ka grūti bijis saprast, vai par pārrunāto ir vienprātība.

Pēc Tēraudas paustā, nacionālo parlamentu pārstāvju noslēdzošajā diskusijā bija vairākas sadaļas, par kurām bija vienprātība, bet bija arī divas tādas, par kurām īsti nav skaidrības. Runa ir par demokrātiju Eiropā un par Eiropu pasaulē, kur aktualizēts jautājums par to, kā Eiropai uzvesties globālajā dimensijā. Šajā sadaļā galvenais strīdus objekts bija aizsardzības jautājumi.

Deputāte norādīja, ka pilsoņi devuši mandātu zaļākai Eiropai un apstiprinājums, ka Zaļais kurss, ko Eiropa ir uzņēmusies, ir ejams, turklāt tas ir ejams steidzīgāk, nekā līdz šim Eiropa to ir gājusi. Viņa norādīja, ka, lasot galaziņojumu, gandarījumu rada arī tas, ka pilsoņi devuši mandātu stingrākām tiesiskuma pozīcijām Eiropā.