Rīga, 9.febr., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien Pašvaldību likumprojektā atbalstīja "Saskaņas" frakcijas priekšlikumu, ka tiesības pašvaldībā kolektīvo iesniegumu parakstīt jeb iesniegt būtu visiem pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Saistībā ar šo priekšlikumu komisijas sēdē raisījās diskusijas gan par to, ka tas paredz tiesības iesniegumu parakstīt nepilsoņiem, gan citu valstu pilsoņiem.

Plānots noteikt, ka kolektīvo iesniegumu pašvaldībai par tās kompetencē esošiem jautājumiem ir tiesīgas iesniegt personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kurām pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums šajā teritorijā.

Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jau iepriekš virzītajam priekšlikumam iesniegumu varēs iesniegt no 16 gadu vecuma.

VARAM iepriekš bija virzījusi regulējumu, kurā tiesības iesniegt kolektīvo iesniegumu attiecinātas uz pilsoņiem, nevis visiem iedzīvotājiem. VARAM pārstāve Marta Bergmane skaidroja, ka šāda redakcija piedāvāta atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa regulējumam, ka kolektīvos iesniegumus parlamentā var iesniegt pilsoņi. Pilsoņu loks tika izvēlēts, jo iesniegumus būs tiesības iesniegt ne tikai par sadzīviskiem, bet arī nopietnākiem pašvaldības attīstības jautājumiem, atzīmēja Bergmane.

Savukārt deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka nav pareizi iedzīvotājus, kuri maksā nodokļus, sadalīt kādās kategorijas. Politiķis arī pauda, ka atsauce uz Saeimas Kārtības rulli neesot korekta, jo pašvaldībā nenotiks vēršanās par izmaiņām likumos. Tāpat kolektīvi iesniegumi neattiekšoties uz aizsardzības vai iekšlietu, bet gan cilvēkiem tuviem, saimnieciskiem jautājumiem, uzsvēra Dolgopolovs.

Deputāts Uldis Budriķis (JKP) debatēs norādīja, ka ir pret šo priekšlikumu, jo neuzskata, ka ir jāstiprina nepilsoņu statuss. Budriķis norādīja, ka nepilsoņiem 30 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bija iespēja kļūt par pilsoņiem. Attiecībā uz likumā paredzamo regulējumu, ir jādomā valstiski, pauda politiķis.

Savukārt Dolgopolovs norādīja, ka runa ir arī par imigrantu un trešo valstu pilsoņu tiesībām, kuri deklarējušies pašvaldībā. Opozīcijas deputāta ieskatā šādas iespējas paredzēšana ir "sirdsapziņas un godīguma jautājums", savukārt pretēja rīcība būtu vērtējama kā "muļķība".

Komisijas sēdē atbalstu priekšlikumam pauda četri no pieciem deputātiem, kuri piedalījās balsojumā. Kopā komisijā ir desmit deputāti.

Komisijai vēl jāturpina skatīt nedaudz vairāk par 100 no kopā 315 priekšlikumiem likumprojekta otrajam lasījumam.