Rīga, 22.marts, LETA. Pavasarī konstatētais putekļu daudzums Rīgas ielās esot pieaudzis arī tādēļ, ka pašvaldība ziemā samazināja sāls un palielināja smilšu kaisīšanu uz ietvēm, šodien izskanēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā.

Komitejas sēdē tika skatīts jautājums par putekļu piesārņojuma samazināšanu un pretslīdes materiālu savākšanu pēc ziemas sezonas Rīgā.

Par savu darbu atskaitījās vairākas pašvaldības iestādes, kas saistītas ar teritoriju uzkopšanu.

Kā norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods, ielas ziemā netiek kaisītas ar smiltīm, bet ar smilšu un sāls maisījumu. Maisījuma sastāvdaļu proporcija ziemā netika mainīta.

Taču uz ietvēm tika kaisīts vairāk smilšu, jo sāls kaisīšana tika aizliegta. Līdz ar to pašlaik teknēs un notekās krājas daudz lielāks daudzums smilšu, kas tur nokļuva no ietvēm.

Turklāt problēmas rada arī tās teritorijas, kas nav piekritīgas pašvaldībai un netiek tīrītas. Ja pašvaldības iestādes notīra savu teritoriju, bet blakus teritorijas paliek netīrītas, tad šis darbs esot veltīgs, jo vējš putekļus un smiltis atkal izdzenā pa visurieni.

Līdz ar to komitejas sēdē izskanēja ierosinājums izskatīt iespēju Rīgas centra ielās smilšu un putekļu savākšanu organizēt centralizēti. 

Kā komitejas sēdes izskaņā norādīja tās vadītājs Edmunds Cepurītis (PP), viņš cer, ka pašvaldības spertie soļi palīdzēs samazināt gan sāls ietekmi pilsētā, gan arī mazināt putekļu piesārņojumu pavasarī.

Kā ziņots, sāls kaisīšanas aizliegšana radīja problēmas arī ziemā, jo daudzviet ietves netika pienācīgi notīrītas un kļuva slidenas.

Pagājušā gada 6.oktobrī Rīgas dome pieņēma grozījumus Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos, kas paredz būtiskas izmaiņas ēkām pieguļošo teritoriju kopšanā. Tostarp pārmaiņas skāra arī sniega novākšanu no ietvēm, izslēdzot pretrunīgās prasības, piemēram, par sniega vaļņu veidošanu.

Līdz ar grozījumiem tika atcelta prasība attīrīt no sniega visus cietā seguma celiņus. Drīkst attīrīt celiņus 50% platumā, bet ne mazāk kā 1,5 metrus. Līdz ar to pārējo celiņa platību var izmantot sniega uzkrāšanai.

Tāpat vairs nav prasības nepieļaut apledojuma veidošanos, bet ir prasība nepieļaut slīdamību. Tas nozīmē, ka nevajag izmantot ledus cērtņus, kas bojā celiņu segumus ledus nokalšanai. Tā vietā var izmantot pretslīdes materiālus.

Lai samazinātu sāls lietošanu gājēju celiņu attīrīšanai no sniega, paredzēts, ka uz gājēju celiņiem drīkst izmantot pretslīdes materiālus, kuros sāls daudzums nepārsniedz 20%.

Slīdamības mazināšanai pieļauta arī šķembu izmantošana, ja to saskaņo ar meliorācijas sistēmas uzturētāju.