Rīga, 25.febr., LETA. Ieviešot līdzdalības budžetu, pašvaldības saskaras ar projektu sadārdzinājuma risku, otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē informēja Rīgas domes Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.

Viņa skaidroja, ka projektu iepirkuma procedūras aizņem gadu līdz divus, kamēr nonāk līdz projekta īstenošanai, kā rezultātā ir jārēķinās ar inflāciju, kas sākotnējo ieceri nereti ievērojami sadārdzina.

Stalidzāne atzina, ka iedzīvotājiem lielākās grūtības rada projekta tāmju sagatavošana. Viņa skaidroja, ka Rīga ir sadalīta trijās zonās, lai atbalstu saņemtu dažādi pilsētas rajoni nevis viens vai divi aktīvākie. Projektus konkursā varēs iesniegt trijās kategorijās. Infrastruktūras un iekšpagalmu projektu maksimālās īstenošanas izmaksas paredzētas 250 000 eiro, bet sociālo inovāciju projektu maksimālās īstenošanas izmaksas ir 50 000 eiro. Rīgas pašvaldības līdzdalības budžetā plānots izlietot 2,3 miljonus eiro, kas ir 0,3% no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos Sintija Aispure Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus informēja, ka visas Latvijas pašvaldības, pieņemot šī gada budžetu, ir ieplānojušas finansējumu līdzdalības budžetam.

Saskaņā ar Pašvaldību likumu no šā gada visās pašvaldībās ir jāparedz finansējums līdzdalības budžetam vismaz 0,5% apmērā no vietvaras vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.

Tomēr Saeima, izskatot valsts 2025.gada budžeta likumprojektu, nolēma atļaut pašvaldībām līdz 2029.gadam līdzdalības budžetam atvēlēt mazāku finansējumu. Tādējādi šogad vietvarām bija jāparedz finansējums līdzdalības budžetam ne mazāk kā 0,1% apmērā no minētajiem ieņēmumiem, 2026.gadā - ne mazāk kā 0,2%, 2027.gadā - ne mazāk kā 0,3% un 2028.gadā - ne mazāk kā 0,4%.

Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters dalījās ar Vācijas pieredzi, kur šādu ieceru īstenošanā tiek iesaistīti kopienas iedzīvotāji kā brīvprātīgie. Viņa ieskatā līdzdalības budžetam finansējumu vajadzētu izdalīt no valsts budžeta atbilstoši noteiktiem kritērijiem, piemēram, iedzīvotāju skaitam un citiem kritērijiem, lai mobilizētu iedzīvotājus konkrētam mērķim.