Rīga, 8.febr., LETA. Skolu tīkla reorganizācija nedrīkst būt saistīta ar pedagogu atalgojuma grafika apstiprināšanu, un "Apvienotais saraksts" (AS) pašlaik nevar atbalstīt skolu tīkla optimizāciju plānotajā apmērā, uzsver koalīcijā esošā AS pārstāvji.

"Lai īstenotu algu palielinājumu solītajā apmērā, lauku reģionos būtu jāslēdz aptuveni 200 izglītības iestāžu. Nav objektīvu datu par skolu optimizācijas lēmuma sekām uz reģionālo attīstību," par AS noraidošo pozīciju tik liela skaita skolu slēgšanai aģentūru LETA informēja partiju apvienības pārstāve Līga Bulmeistere.

"Pedagogu atalgojuma jautājumu nedrīkst sasaistīt ar skolu tīkla optimizāciju. Skolu tīkla optimizācijā jābūt tikpat individuālai pieejai katrai skolai, kādu vēlamies katram skolēnam ikdienā," pauž Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Česlavs Batņa (AS), kurš aicina analizēt ne tikai kvalitātes rādītājus un kvantitatīvos datus, bet arī ņemt vērā vairākus citus faktorus.

Viņaprāt, jāņem vērā, kāda vecuma skolēni mācās skolā, cik tālu ir nākamā skola, vai attiecīgajai skolai pietiks telpu visiem skolēniem, vai pedagogi nebūs pārslogoti, cik ilgu laiku skolēni pavadīs ceļā uz un no skolas, vai un kādas kvalitātes transports pieejams skolēnu pārvadāšanai, vai skola īsteno kādu unikālu programmu vai nodrošina īpašu atbalstu skolēniem.

"Par šiem reorganizācijas vai skolas slēgšanas procesiem noteikti jābūt diskusijai ar vecākiem un skolēniem," norāda Batņa.

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars pauž, ka partiju apvienība aicinās partnerus valdībā vienoties par skolu tīklu katrā pašvaldībā atbilstoši stingri izstrādātiem kritērijiem un sasniedzamajiem mērķiem, par kuriem būtu panākta vienošanās arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Piemēram, lauku skolu saglabāšanā pierobežā ir jāvērtē arī valsts drošības aspekts, uzsver Tavars.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien uzsvēra, ka vairs nepietiek ar naudas ieguldīšanu izglītības un veselības aprūpes sistēmā. Pēc premjera paustā, lai uzlabotu veselības aprūpes un izglītības sistēmu, ir vajadzīgas divas lietas. Kariņš norādīja, ka objektīvi ir nepieciešami papildus līdzekļi, tomēr runa ir par to, kā tos racionāli izmantot. Viņa ieskatā, ir sasniegta tāda valsts attīstības stadija, ka vairs nedrīkst darīt, kā līdz šim.

Kariņš uzsvēra, ka aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas tikuši ieguldīti sistēmā, cerot sasniegt citādāku rezultātu, bet rezultāta nav. Viņa ieskatā, Latvijā ir nevienmērīga izglītības sistēma, jo ir skolas, kurās audzēkņi iegūst kvalitatīvas zināšanas, bet ir arī tādas izglītības iestādes, kuras absolvējot, jauniešiem ir grūtības iestāties universitātē vai startēt darba tirgū.

"Vairāk naudas šo nerisinās. Mums ir jāsakārto sistēma," sacīja premjers.

Jau vēstīts, ka līdzīgi arī Kariņš, arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka būtiska pedagogu finansējuma sadaļa ir saistīta tieši ar skolu tīkla sakārtošanu jeb efektīvu resursu izmantošanu.

Ministrijā atgādina, ka pedagogu algu palielinājums ir gan šīs valdības kopumā, gan izglītības ministres Andas Čakšas (JV) svarīga prioritāte. IZM atbildība ir nodrošināt pamatu augsti kvalificēta darbaspēka sagatavošanai un zinātnes attīstībai inovāciju radīšanai.

IZM atgādina, ka liels uzsvars ir liekams uz kvalitāti visos izglītības posmos, strādājot efektīvi un investējot tajā vietā vai precīzi tik daudz, lai katrs eiro nestu aizvien lielāku pievienoto vērtību tautsaimniecībai. Jautājumi par skolu tīkla sakārtošanu esot risināmi kopā ar pašvaldībām.

Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) apsver atsākt pedagogu streika procedūru. LIZDA aģentūrai LETA papildus norādīja, ka, lai gan saskaņošanas sarunu gaitā tā bija panākusi šķietamas vienošanās ar IZM pedagogu atalgojuma palielināšanas jautājumā, pašreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē.