Rīga, 19.nov., LETA. Esošajos apstākļos papildu finansējumu mācību līdzekļu iegādei var atrast Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmās, taču problēmas risināšanai pašlaik pietrūkst politiskās gribas, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aptaujātie nozares eksperti.

Nākamajā gadā vienam skolēnam plānots atvēlēt par 30% lielāku finansējumu nekā šogad - no 28,3 eiro tas pieaugs līdz 35,2 eiro.

Izdevniecības "Skolas Vārds" vadītāja Violeta Brenčeva šādu pieaugumu vērtē kā ierēdņu un izglītības politikas veidotāju atrautību no realitātes. Par to var iegādāties, piemēram, vienu darba burtnīcu vienā mācību priekšmetā.

"Kārtējā ķīlnieka lomā ir nostādīti pilnīgi visi - skolēni, skolotāji, skolēnu vecāki, skolu vadītāji. Katrs izlīdzas kā var, kamēr valsts paziņo, ka naudas mācību līdzekļiem nav un arī nav vēlmes to meklēt citos budžetos," uzskata Brenčeva.

Viņa kā piemēru izcēla kaimiņvalsti Lietuvu, kur izglītības iestādēm jāiegādājas tikai grāmatas, kā arī mācību līdzekļu iegādē var iesaistīties vecāki. Tāpat Lietuva mācību līdzekļu iegādei piesaistījusi līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Uz Eiropas Atveseļošanas fondu kā neizmantoto iespēju norāda arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Fonds paredz līdzekļus digitalizācijai, tātad arī digitālajiem mācību līdzekļiem. Tā kā izglītība skar visas tautsaimniecības nozares, LIZDA piedāvā trūkstošo finansējumu rast arī citu nozaru ministriju budžetos.

"Ja būtu politiskā griba, šis jautājums sen jau būtu atrisināts," pārliecināta Vanaga.

Pedagogu arodbiedrība vairākkārt vērsusi IZM uzmanību uz mācību līdzekļu trūkumu, tai skaitā, kad tika sākts darbs pie kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanas.

"Tas ir noziedzīgi pret mūsu bērniem, jo tā ir garīgās maizes atņemšana," uzskata Vanaga, mācību līdzekļus raksturojot kā "pamatu pamata resursu izglītības procesā". Lai gan situācija uzlabojusies mācību priekšmetos, kur skolēniem jākārto centralizētie eksāmeni, mācību līdzekļu trūkums atstājis ietekmi uz viņu zināšanām, uzskata Vanaga.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) uzskata, ka tikai ar finansējuma palielināšanu problēmu neatrisināt, un ir jāsakārto sistēma kopumā.

"Šobrīd mēs ļoti smuki kārtojam latviešu valodu, vēsturi, matemātiku. Šai sistēmai ir jābūt skaidrai, nevis vienkārši iedodam naudu un domājam, ka viss būs labi," pauda deputāte.

Diskusijas par mācību līdzekļiem atvēlēto finansējumu aizvadītajā nedēļā notika arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Komisijas priekšsēdētāja aicināja IZM pret mācību līdzekļu pieejamību izturēties "ar nopietnāku attieksmi", skolotāju istabas skolās salīdzinot ar tipogrāfijām.

"Ja pamatskolas izglītība valstī ir obligāta, tad pamatskola ir tā, kur valsts maksā. Šobrīd mēs redzam, ka visu laikam nevaram pacelt," viņa sprieda.

Deputāte rosināja pievērst uzmanību arī esošajiem mācību līdzekļiem, kā piemēru minot kādu mācību grāmatu bioloģijā devītajai klasei, kuru apstiprinājis Valsts izglītības satura centrs.

"Tā ir bilžu grāmata. Tur ir bildes un daži teikumi. (..) Tad mēs runājam par [skolēnu] valodas prasmēm, tekstpratību, lasītprasmi. Mēs jau viņiem piedāvājam ļoti atvieglotu informācijas uztveršanu caur bildēm," ar novērojumiem dalījās Zariņa-Stūre.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV) solīja, ka ministrija "darīs visu iespējamo, lai summu vēl kāpinātu", ja to ļaus budžets.

"Mēs arī vēlētos, lai šis finansējums būtu krietni apjomīgāks. Šā budžeta ietvaros tas, ko esam varējuši izdarīt, ir palielināt valsts budžeta finansējuma apmēru uz vienu izglītojamo mācību līdzekļu iegādei. Tas arī attiecas uz digitālajiem mācību līdzekļiem," sacīja Amatniece.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iezīmēto finansējuma pieaugumu mācību līdzekļiem vērtē kā optimālu valsts pašreizējos finansiālajos apstākļos.

Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem valstij jāatrod vēl papildu 14 miljoni eiro gadā, lai skolas nodrošinātu ar visiem mācību līdzekļiem.