Rīga, 11.febr., LETA. Lemjot par izglītības iestāžu tīklu Alūksnes novadā, pašvaldība savus lēmumus pamatos ar datiem un analīzi, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Alūksnes novada pašvaldības dome patlaban vēl nav pieņēmusi nekādu konkrētu lēmumu par novada izglītības iestāžu tīkla nākotni. Šo jautājumu plānots skatīt šomēnes, taču jebkāds lēmums šinī jautājumā būšot analīzē un datos balstīts.

Aploka norādīja, ka ar mērķi nodrošināt demogrāfiskajai situācijai un jaunā mācību satura ieviešanas prasībām atbilstošas un kvalitatīvas izglītības pieejamību novadā, pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir vairāku izglītības iestāžu direktori un vadītāji. Pašvaldība apmeklē katru izglītības iestādi, tiekas ar iestādes padomi, vecāku pārstāvjiem - šīs tikšanās un sarunas izglītības iestādēs vēl turpinās. Par izglītības iestāžu tīkla plānošanu turpmākajam periodam pašvaldība konsultējas arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā.

Darba grupa analizē esošo izglītības iestāžu un skolēnu skaitu novadā, iestāžu piepildījumu, interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu programmu piedāvājumu, nodrošinājumu ar pedagogiem, skolēnu un pedagogu proporciju, pedagogu noslodzi, izglītības nozares finansējuma izlietojumu, izglītības kvalitāti novadā, skaidro pašvaldības pārstāve.

Darba grupas uzdevums ir veikt pamata un vidējās izglītības iestāžu izvērtējumu, ņemot vērā efektīvas vispārējās izglītības iestādes rādītājus, un sagatavot priekšlikumus kvalitatīvas izglītības paaugstināšanai.

Pašvaldība ir apzinājusi pašreizējo situāciju par katru novada pagastos deklarēto bērnu un sagatavojusi karti - darba materiālu, kurā uzskatāmi atspoguļota informācija par katru skolēnu - viņa dzīvesvieta, skola, kā skolēns nokļūst uz skolu - ar sabiedrisko, pagasta pārvaldes vai vecāku transportu.

Aploka atgādināja, ka janvārī, viesojoties pašvaldībā, arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja Alūksnes novadu kā labu piemēru, kas izglītības iestāžu tīkla plānošanā veic padziļinātu katras skolas datu analīzi, un uzsvēra, ka saredz pašvaldības vēlmi nodrošināt bērniem vislabāko izglītību novadā un augstāku atalgojumu skolotājiem.

Alūksnes novada izglītības iestāžu tīkla reformas pamatā ir pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāja atbildība nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam novada bērnam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas. Par nepieciešamību paaugstināt izglītības kvalitāti runā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), uz to norāda arī skolēnu vecāki. Pašvaldība apzinās, ka ar pašreizējo izglītības iestāžu tīklu nebūs iespējams nodrošināt izglītības kvalitātes paaugstināšanu, atzina pašvaldības pārstāve.

Reformas mērķis ir piedāvāt ikvienam Alūksnes novada skolēnam labāku izglītību, sakoncentrēt mūsdienīgu aprīkojumu, motivētus, labāk atalgotus pedagogus, plašāku interešu un profesionālās izglītības piedāvājumu efektīvākam mācību darbam mazākā izglītības iestāžu skaitā.

Aploka piebilda, ka novadā samazinās iedzīvotāju skaits gan kopumā, gan atsevišķi teritorijās - 2009.gadā novadā bija 19 065 iedzīvotāji, 2021.gadā - 15 406 iedzīvotāji. Pašvaldības skatījumā, ir jāveido reālajai demogrāfiskajai situācijai atbilstošs, racionāls skolu tīkls. Kopš 2009.gada Alūksnes novadā izglītojamo skaits 1.-12.klasēs ir sarucis no 2495 skolēniem uz 1369 skolēniem 2022.gadā.

Pēc šā gada 1.janvāra datiem, novada desmit vispārizglītojošo skolu 1.-9.klasēs mācās 1192 skolēni, 10.-12.klasēs - 177. Kopš 2010.gada kopējais izglītojamo skaits novadā ir samazinājies par 40%. Alūksnes pilsētā tas sarucis par 28%, novada lauku teritorijās - par 55%.

IZM kā vienu no efektīvas vispārējās izglītības rādītājiem norāda telpu platību uz vienu izglītojamo - vidēji 15 kvadrātmetri (m2). Piemērojot šo aprēķinu, pašreizējās desmit novada vispārizglītojošās skolās ir nepiepildītas vairāk nekā 500 skolēnu vietas. Ir problēmas nodrošināt nepiepildīto skolu ēku ikdienas uzturēšanu, gan ilgtermiņa ieguldījumus no to tehniskā stāvokļa viedokļa, jo vairums skolu ēku ir vecas un prasa nopietnus ieguldījumus. Pašvaldība to efektīvāk var nodrošināt, sakoncentrējot finanšu resursus ēku uzturēšanai, mācību vides uzlabošanai un mācību līdzekļu iegādei mazākā skolu skaitā ar lielāku skolēnu piepildījumu.

Pašlaik visu skolu ēku platība ir 30 198 m2, to uzturēšanas izmaksas - 1 190 000 eiro. Rēķinot ēku platību uz pašreizējo izglītojamo skaitu, uz vienu skolēnu iznāk 22 m2. Vērtējot, ka ieteicamā platība uz vienu skolēnu ir 15 m2, tad nepiepildītā platība ir 9663 m2 jeb 32%.

OECD dati liecina, ka Latvijā ir viena no zemākām skolēnu un skolotāju proporcijām Eiropas valstīs - vidējā skolotāju un skolēnu proporcija ir 1:9. Alūksnes novadā skolotāju un skolēnu proporcija ir 1:6,15, kamēr skolotāju/skolēnu likmju attiecība 1:8,3.

Šajā mācību gadā novada izglītības iestādēs strādā 337 pedagogi, tajā skaitā 192 vispārizglītojošās skolās, 84 pirmsskolas izglītības iestādēs, 61 profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēs. Uzskaitot, cik izglītības iestādēs katrs pedagogs strādā, vispārizglītojošās skolās strādājošo pedagogu skaits ir 245, tātad 53 pedagogi strādā vairākās izglītības iestādēs.

Analizējot Valsts izglītības informācijas sistēmas pagājušā gada novembra datus, pedagogu vidējā slodze novada vispārizglītojošās iestādēs ir 0,75. Pedagogiem nākas braukāt no vienas skolas uz citu, jo slodzes ir mazas, braucienos patērējot daudz laika un emocionālo resursu. 21% no kopējā pedagogu skaita ir vecumā virs 60 gadiem, kas nozīmē, ka būs nepieciešama jaunu kadru piesaiste. Vairāk nekā puse no visu pedagogu skaita ir vecumā virs 50 gadiem.

Skolu tīklu sakārtojot, pašvaldība varēs apvienot resursus, lai uzlabotu mācību vidi. Piemēram, finanšu resursus, kas atbrīvojas ilgtermiņā - lai nodrošinātu augstāku izglītības kvalitāti, būs iespējams iegādāties mācību līdzekļus, autobusus skolēnu pārvadājumiem, samaksāt adekvātu atalgojumu pedagogiem. 7.-9.klašu posmā ir jānodrošina atbilstoši apstākļi, lai skolēni varētu kvalitatīvi apgūt mācību saturu, kas paredzēts dabaszinātņu priekšmetos - ķīmijā un fizikā, inženierzinātnēs.

Pēc lēmuma par izglītības iestāžu tīklu novadā pašvaldība risinās pagastu skolēnu pārvadājumu tīkla jautājumu atbilstoši jaunajam tīklam, lai visu vecumu skolēniem būtu droša nokļūšana uz skolu un mājām, tāpat brīvā laika pavadīšanas iespējas pēc stundām interešu izglītības piedāvājumos.

Pašvaldība pašlaik turpina īstenot Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jaunāko klašu korpusa pārbūves projektu, kura rezultātā būs uzlabota ne tikai fiziskā vide, bet arī materiāli tehniskā bāze, dodot iespēju skolēniem mācīties mūsdienīgos apstākļos, tostarp dabaszinātņu priekšmetus. Šī gada beigās paredzēts pabeigt jaunā Izglītības un sporta centra būvniecību, kur būs iespēja nodrošināt mūsdienīgas sporta stundas.

Laika posmā no 2010. līdz 2021.gadam Alūksnes novadā izglītības iestāžu skaits samazinājies par astoņām izglītības iestādēm.