Viļņa, 24.febr., LETA--BNS. Lietuvas lielās pilsētas - Viļņa, Kauņa un Klaipēda - paziņojušas par gatavību izmitināt pašvaldībai piederošajās telpās Ukrainas kara bēgļus un aicinājušas reģistrēties cilvēkus, kuri būtu gatavi viņus uzņemt savos mājokļos, tikmēr Alītā Lietuvas dienvidos jau tiek veidots iespējamo kara bēgļu reģistrācijas centrs, no kurienes bēgļu plūsmas tālāk tiks sadalītas pa visu Lietuvu.

Lielajās Lietuvas pilsētās ceturtdien plkst.18 arī tiks rīkota Ukrainas atbalsta akcija.

Viļņas mērs Remiģijs Šimašus uzsvēris, ka galvaspilsēta ir gatava uzņemt ievainotos un izmitināt kara bēgļus. Pēc viņa teiktā, brīvajos dzīvokļos, slēgtajos bērnu namos un sporta zālēs Viļņā varētu apmesties līdz 3000 cilvēkiem, bet vajadzības gadījumā vietas būtu iespējams atrast arī lielākam bēgļu skaitam.

"Vienlaikus mēs visi apzināmies, ka ne valsts, ne pilsēta nespēj visu - jāiesaistās mums visiem. Ja varat uzņemt cilvēkus - sakiet, ja jums ir idejas vai ieteikumi - sakiet, mēs reaģēsim. Palīdzība ir vajadzīga," sacījis mērs, aiconot rakstīt uz e-pastu "helpukrainai@vilnius.lt".

Jau aplēsts, ka Lietuvas galvaspilsēta varētu uzņemt aptuveni tūkstoti tādu cilvēku, kuriem kara apstākļos būtu vajadzīga medicīniskā palīdzība.

"Tas ir mūsu pienākums. Tieši tāpat var nākties uzņemt ģimenes, kas zaudējušas pajumti,” norādījis Šimašus.

Viņš pastāstījis, ka Viļņas pašvaldība jau vērsusies pie Ļvovas, ar kuru uztur draudzīgas attiecības, un apliecinājusi gatavību, ka tās pārstāvji doses uz Ukrainu, lai nogādātu Lietuvā bez pajumtes palikušos ukraiņus.

"Palīdzība būtu tāda - mēs paši braucam turp, lai atvestu pie sevis ģimenes, kas zaudējušas pajumti. Nav jāuzņem tie cilvēki, kuriem pašiem ir nauda, lai atbrauktu šurp, un kuri grib izvairīties no mobilizācijas. Jāpalīdz tiem, kuriem palīdzība tiešām nepieciešama, un mēs to darīsim sistemātiski un organizēti,” uzsvēris Lietuvas galvaspilsētas mērs.

Arī Kauņas pašvaldība paziņojusi, ka gatavojas kara bēgļu uzņemšanai.

"Kauņa gatavo visas iespējamās telpas, lai kara bēgļiem sniegtu pajumti, sarūpētu viņiem pārtiku un nodrošinātu citas vajadzības. Palīdzību un atbalstu piedāvā aizvien vairāk Kauņas iedzīvotāju un uzņēmējdarbības organizāciju. Lai to visu saskaņotu, lūdzam visus reģistrēties,” norādījusi otras lielākās Lietuvas pilsētas pašvaldība. 

Arī Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks aicinājis pieteikties iedzīvotājus, kuri vēlas sniegt jebkāda veida palīdzību iespējamajiem Ukrainas bēgļiem, darot to ar organizācijas "Blue/Yellow" starpniecību.

Viņš arī norādījis, ka Klaipēda nosūtīs vēstules savām partnerpilsētām Krievijā un Baltkrievijā - Kaļiņingradai, Čerepovecai un Mogiļevai, paužot aicinājumu izbeigt militāro agresiju pret Ukrainu.

Pasaule pēc 2022.gada 24.februāra vairs nebūs tāda, ka līdz šim, jo Krievijas nekaunīgais uzbrukums to neatgriezeniski mainījis, savā paziņojumā uzsvēris Grubļausks.

Tikmēr Alītā Lietuvas dienvidos pēc Iekšlietu ministrijas lūguma jau tiek veidots ukraiņu reģistrācijas centrs, apliecinājis pilsētas mērs Nerijus Cesjulis. "Tas nozīmē, ka mēs pirmie sniegsim patvērumu Ukrainas cilvēkiem, kuri bēg no kara, bet vēlāk bēgļu plūsmas no Alītas tiks sadalītas pa visu Lietuvu. Izturību Ukrainai un tās cilvēkiem!" viņš ierakstījis sociālajā tīklā "Facebook".

Telekomunikāciju uzņēmumi "Telia" un "Bite" jau iepriekš paziņojuši, ka atmaksās saviem klientiem sakaru pakalpojumus Ukrainā, savukārt "Bite" ziedojusi 10 000 eiro Lietuvas Sarkanajam Krustam ukraiņu bēgļu atbalstam un aicinājusi pievienoties šai iniciatīvai arī citus uzņēmējus.