Rīga, 17.febr., LETA. Cēsu novada pašvaldība šogad plāno tērēt par 18,4% vairāk nekā pērn, liecina domes deputātu apstiprinātais 2025.gada budžets.

Šā gada budžeta izdevumi, tāpat kā ieņēmumi, plānoti 126,45 miljoni eiro.

Cēsu novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem šogad plānoti 43,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (90,1%) un nekustamā īpašuma nodoklim (7%). Budžeta saistības ir 9,59%. Pērn tās bija 10,24%.

Pašvaldība skaidro, ka ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina valsts nodokļu ieņēmumu sadalījuma izmaiņas un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums. Savukārt galvenie izdevumu palielinājuma faktori ir minimālās algas un pedagogu darba samaksas pieaugums, apkures un uzturēšanas izmaksu kāpums, kā arī lielāki ieguldījumi infrastruktūras projektos.

Kā prioritātes šā gada budžetā noteiktas ES un citu ārējo finanšu instrumentu piesaiste un projektu ieviešana atbilstoši Cēsu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un Cēsu novada Attīstības programmai, kur kā prioritātes virzītas iedzīvotāju sociālā aizsardzība, digitālā pratība un ekonomikas digitālā transformācija, dzīvojamā fonda uzlabošana un papildināšana, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšana.

Tāpat kā novada budžeta prioritāte izcelta "Cēsis - Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025" iniciatīvu īstenošana.

Lielākais budžeta īpatsvars, 42,2% jeb 53,4 miljoni eiro, paredzēts izglītībai. Finansējums paredzēts pedagogu atalgojuma palielināšanai, izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Skolēnu brīvpusdienas novada izglītības iestādēs paredzēts saglabāt līdzšinējā apjomā, tam paredzot 2,4 miljonus eiro, kas ir par 9,6% vairāk nekā pērn. Vēl 522 900 eiro plānoti skolēnu pārvadājumiem. Tāpat arī šogad pašvaldība turpinās nodrošināt peldētapmācību jaunāko klašu skolēniem novadā.

Ekonomiskajai darbībai no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem plānoti 23,1% jeb 29,18 miljoni eiro. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas pasākumiem budžetā paredzēti deviņi miljoni eiro jeb 7,1% no kopējiem pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Sociālās aizsardzības funkcijas veikšanai paredzēts finansējums 9,76 miljoni eiro jeb 7,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Atpūtai, kultūrai, reliģijai pamatbudžetā plānoti 8,5 miljoni eiro jeb 6,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.

Arī šogad Cēsu novadā turpinās darbs pie vairāku infrastruktūras attīstības projektu īstenošanas. Pašlaik Cēsu novadā dažādās stadijās kopskaitā ir 42 attīstības projekti infrastruktūras un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. No tiem ieviešanā ir 29 projekti.

Cēsu pilsētā 2024.gada izskaņā sākti darbi pie infrastruktūras uzlabošanas uzņēmējdarbības attīstībai Raiņa ielā 27, turpinot attīstīt Raiņa kvartālu. Tāpat paredzēts attīstīt CATA/ARR kvartālu, Kr. Valdemāra ielu un Pļavas ielu, Stacijas laukumu un vēl vairākus citus infrastruktūras objektus.

Pašvaldībā akcentē, ka nozīmīgas investīcijas turpinās izglītības insfrastruktūras uzlabošanā, attīstot pirmsskolas izglītības iestādi Dārtas ielā, Cēsu pilsētas vidusskolu un pabeidzot Cēsu Valsts ģimnāzijas pārbūvi, tostarp atjaunojot jumtu. 2024.gada izskaņā noslēgts būvdarbu līgums un sākts darbs pie Nītaures mūzikas un mākslas skolas pārbūves.

Turpinot darbu pie izglītības iestāžu pilnveides, plānots īstenot projektu Jaunpiebalgas vidusskolas attīstībai, pārbūvējot tās telpas. Savukārt ielu infrastruktūras uzlabojumi paredzēti, pārbūvējot Pureņu ielu un Pīlādžu ielu.

Līgatnes apvienībā noslēgumam tuvojas Augšlīgatnes pirmsskolas izglītības iestādes "Zvaniņi" ēkas energoefektivitātes uzlabošanas projekts. Šogad turpināsies arī Augšlīgatnes ielu divkārtu virsmas apstrādes projektu īstenošana. Investīcijas plānotas arī tūrisma infrastruktūras uzlabošanai.

Arī Pārgaujas apvienībā turpinās ielu divkārtu virsmas apstrādes projekti Stalbes un Rozulas ciematos. Sagatavošanā ir arī Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas attīstības projekts. Tāpat tiek gatavots būtisks investīciju projekts Lielstraupes pils infrastruktūras uzlabošanai.

Priekuļu apvienībā šogad investīcijas paredzētas Priekuļu pamatskolas pārbūvei. Liepā paredzēts izbūvēt stāvvietas automašīnu novietošanai. Tāpat paredzēti vairāki ielu infrastruktūras uzlabošanas projekti visā Priekuļu apvienībā. Savukārt, saglabājot un attīstot novada kultūras mantojumu, Veselavā paredzēta muižas ēkas fasādes atjaunošana, bet E. Veidenbauma muzejā "Kalāči" plānota saimniecības ēkas jumta nomaiņa.

Vecpiebalgas apvienībā nozīmīgākās investīcijas plānotas, īstenojot Vecpiebalgas vidusskolas modernizācijas projektu. Tāpat paredzēts īstenot vairākus ielu infrastruktūras attīstības projektus, tostarp, "Vecā ceļa" pārbūvi Dzērbenē, Gaujas ielas atjaunošanu Taurenes pagastā un "Otrā Lodes tilta" statu atjaunošanu.

Pašvaldībā uzsver, ka saglabātas visas iepriekšējās programmas - izglītībā, uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, veselības aprūpē, sociālajā jomā, dzīves telpas un vides uzlabošanā. Tāpat šogad atvēlēti līdzekļi dažādām civilā aizsardzības plāna aktivitātēm, lai uzlabotu drošību novadā.