Rīga, 9.nov., LETA. Jelgavas dome, lemjot neatbalstīt pilsētas un kaimiņu novada apvienošanu 2025.gadā, pauda, ka ir jāorganizē publiskā apspriešana par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu.

Jelgavas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu neatbalstīt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas pirmajā lasījumā atbalstīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", kas paredz 2025.gadā apvienot Jelgavas pašvaldību ar Jelgavas novada pašvaldību.

Jelgavas pašvaldība uzskata, ka likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" ir izstrādāts steigā un nepārdomāti, pārkāpjot konsultāciju ar pašvaldībām juridisko procedūru, kā arī likumprojektā nostiprinātais tiesiskais regulējums nesasniedz administratīvi teritoriālajai reformai izvirzīto mērķi. Domē arī pauž, ka likumprojekts ir izstrādāts bez atbilstoša izvērtējuma un pamatojuma, kā tas ietekmēs ne tikai Jelgavas pašvaldības iedzīvotāju, bet arī jaunizveidotās Jelgavas novada pašvaldības iedzīvotāju intereses un tiesības.

Likumprojektu ministrija sagatavojusi, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, proti, "lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi". Pašvaldība uzskata, ka no minētā sprieduma neizriet pienākums Saeimai pieņemt lēmumu par pašvaldību apvienošanu, Saeimas pienākums ir vērtēt iespējamos attīstības centrus jaunizveidotajā Jelgavas novada pašvaldībā.

Tāpat ne VARAM, ne Ministru kabinets, ne arī Saeima nav izvērtējusi kādas Jelgavas novadā iekļautās apdzīvotās vietas kā administratīvā centra atbilstību attīstības centra kritērijiem, norāda pilsētas domē. Neveicot šādu izvērtējumu, valstspilsētas pašvaldības tiekot nostādītas nevienlīdzīgā situācijā.

Jelgavas pašvaldībā arī uzsver, ka jau tagad notiek administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un Jelgavas novada pašvaldība, kuras sastāvā iekļauta līdzšinējā Ozolnieku novada pašvaldība, veic institucionālu maiņu pašvaldību apvienošanai un daudzas citas darbības, kas nepieciešamas jaunizveidotās pašvaldības darbībai. Tāpēc atkārtotas izmaiņas teritoriālajā reformā, apvienojot valstspilsētu ar jaunizveidoto Jelgavas novada pašvaldību, būtu papildu birokrātisks process, kas prasīs papildu finansiālo slogu.

Turklāt likumprojekta izstrādātāji pārkāpuši vienlīdzības principu, nepamatoti nolemjot par atsevišķu valstspilsētu - Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils - administratīvās teritorijas statusa atņemšanu, apgalvo pilsētas domē. Tajā pašā laikā statuss tiek saglabāts Rīgai un Jūrmalai.

Jelgavas pašvaldība arī norāda, ka saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" būtu jāorganizē publiskā apspriešana par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu. Līdz ar to pašvaldībām ir dodams laiks publiskās apspriešanas rīkošanai, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu un šo izmaiņu ietekmi uz iedzīvotāju interesēm un vajadzībām.

Kā vēstīts, Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar kaimiņu novadiem.