Rīga, 1.febr., LETA. Ņemot vērā migrācijas jomā joprojām nemainīgi saspringto situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, valdība otrdien lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Ārkārtējo situāciju plānots pagarināt līdz 10.maijam, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Grozījumu anotācijā ministrija min, ka kopš pagājušā gada 10.augusta līdz šī gada 20.janvārim no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 4962 cilvēki. No 13.decembra robežu nelegāli šķērsot gribētāju skaits pieaudzis, un šajā laikā no robežas šķērsošanas atturētas 2043 personas.

IeM anotācijā skaidro, ka šāds straujš Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita pieaugums ir saistīts ar taktikas maiņu, proti, no 13.decembra trešo valstu valstspiederīgie mēģina nelikumīgi šķērsot robežu mazās grupās no trim līdz 12 personām vairākas reizes diennaktī un dažādās vietās.

Ministrija norāda, ka prognozējamais finansējums 2022.gada trīs mēnešiem, lai segtu papildu izdevumus, kas rastos ārkārtējās situācijas pagarināšanas dēļ, ir 3,888 miljoni eiro.

Primāri tiks izvērtēta iespēja izdevumus segt no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet to nepietiekamības gadījumā - no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Pērn vasarā valdība ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz šā gada 10.februārim.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.