Rīga, 18.marts, LETA. Valdība otrdien apstiprināja dabas lieguma "Mežole" individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kas precizē dabas lieguma teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz lieguma dabas aizsardzības plānā iekļautajiem priekšlikumiem.

Dabas liegums "Mežole" atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Smiltenes novada Launkalnes pagastā.

Liegums dibināts 1989.gadā ar mērķi nodrošināt savdabīgu, mazpārveidotu purvu un mežu masīvu un tajos sastopamo aizsargājamo sugu aizsardzību. Liegums, kura platība ir 2784 hektāri, iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000".

Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķis ir saglabāt mežu un purvu biotopu kompleksu, it īpaši purvainus mežus, neskartus augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, vecus vai dabiski boreālus mežus un staignāju mežus, kā arī nodrošināt aizsardzību tādām sugām kā dzeltenā akmeņlauzīte, platlapu cinna, spīdīgā āķīte, Lapzemes āķīte, zirgskābeņu zilenītis, divjoslu airvabole, biezā perlamutrene, strauta nēģis un Eirāzijas ūdrs.

Līdz šim teritorijas izmantošanu regulēja 2003.gadā izdotie dabas lieguma individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Lai atvieglotu uzraudzību, apsaimniekošanas tiesisko regulējumu un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas jaunas dabas liegumam paredzētās normas.

Noteikumi paredz dabas liegumā noteikt trīs funkcionālās zonas - regulējamā režīma, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu.

Regulējamā režīma zona ietver īpaši aizsargājamos biotopus, tiem pieguļošās pieaugušās un pāraugušās mežaudzes, kā arī jaunāku audžu fragmentus, kas ietilpst biotopu koncentrēšanās vietās vai nodrošina biotopu platību buferzonas funkcijas.

Lipsas un Ludzes upēm un to pieteku strautiem pieguļošās teritorijas iekļautas regulējamā režīma zonā, lai nodrošinātu straujteču gliemju sugu dzīvotņu aizsardzību.

Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu teritorijai raksturīgo mežaines ainavu, kā arī lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai atbilstošu teritorijas saimniecisko izmantošanu.

Ainavu aizsardzības zonā iekļautas jaunas, mākslīgi ierīkotas audzes, kā arī audzes, kurās pēdējo piecu līdz desmit gadu laikā veiktas kopšanas cirtes, vidēja vecuma audzes, kurās šobrīd nav pietiekamas struktūras, lai tās atzītu par biotopiem.

Vasarā un rudenī dabas lieguma teritoriju rekreācijai pastiprināti apmeklē apkārtnes iedzīvotāji, kas ogo, sēņo un atpūšas. Vienlaikus dabas lieguma teritorijā regulāri tiek organizētas arī orientēšanās sacensības.

Noteikumi paredz, ka šīs sacensības drīkstēs rīkot no 1.augusta līdz 14.martam, pārējā laikā plānots ierobežot orientēšanās sacensību rīkošanu, ļaujot putniem netraucēti ligzdot.

Regulējamā režīma zonā plānots aizliegt saimniecisko darbību un cita veida darbību, tādējādi nodrošinot šajā zonā esošo sugu un biotopu netraucētu dabisko attīstību.

Visā dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rakstiskas atļaujas aizliegts organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk nekā 60 cilvēku.

Dabas liegumā esošie valsts nozīmes autoceļi ir iekļauti neitrālā zonā, kur bez ierobežojumiem var rīkot sacensības, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un velosipēdiem.

Savukārt regulējamā režīma zonā ir atļauta pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītiem maršrutiem, tai skaitā orientēšanās sacensību norise, ja saņemts rakstveida saskaņojums no DAP.

Visā dabas lieguma teritorijā ir aizliegts iegūt sūnas, ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi, tas nozīmē, ka ir atļauts iegūt meža veltes visā dabas lieguma teritorijā tajā skaitā dabas lieguma un regulējamā režīma zonā, bet ogojot un sēņojot ir aizliegts izmantot mehāniskos darbarīkus, piemēram, ogu lasītājus, kas bojā ogulājus un zemsedzi.