Rīga, 19.janv., LETA. Augšdaugavas novada Subatē pirmo reizi tiks pasniegta koka arhitektūras balva "Goda zīme", aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, bet senākā laika koka apbūve līdz mūsdienām ir zaudējusi daļu savas vēsturiskās vērtības. Tam par iemeslu ir gan padomju iekārtas, gan arī mūsdienu privātīpašnieku nesaudzīgā attieksme pret kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu.

Tikai nedaudzu ēku īpašnieki cenšas saglabāt vēsturiskā centra koka arhitektūru pirmatnējā izskatā, to uzlabojot un uzspodrinot. Lai godinātu šos ēku saimniekus un mudinātu arī citus pievērst uzmanību seno ēku saglabāšanai, Subatē pirmo reizi šogad tiks pasniegta pilsētas koka arhitektūras balva "Goda zīme".

Ideja par goda zīmes izveidi nākusi no tūristiem, kuri apbrīno seno koka apbūvi un ierosināja godināt iedzīvotājus, kas cenšas saglabāt kultūrvēstures vērtības, apsaimniekojot savas ēkas, atzīst Subates kultūras un tūrisma darba organizatore Gunta Okmane. Pērn izveidota pati balva, kuras autore ir jelgavniece Inta Paulsone. Zīme simboliski ataino seno logu ar sešām rūtīm, kurās spoguļojas Sēlijas karoga krāsas. Izgatavotas desmit goda zīmes, kuras paredzētas piestiprināšanai uz mājas fasādes.

Pirmajam konkursam ir izraudzītas 28 koka ēkas. Konkursa komisija izvērtē nominantus un lemj, kuram šoreiz tiks pasniegta balva. Izvērtēšanā tiek ņemti vērā dažādi kritēriji, piemēram, vai ēka ir saglabāta autentiska vai atjaunota. "Skatāmies logu ailes, aizvērtņus, durvis, visu ēku kopumā, jo nevar vienkārši pateikt - tev logi skaisti, tu esi pelnījis, jābūt kopainai labai. Protams, nav saglabājies viss vēsturiskais, bet mēs gribam saglabāt koka arhitektūru tieši tādu, kāda tā ir bijusi vēsturiski. Piemēram, logam jābūt četrām vai sešām rūtīm, nevis tukšam, bez rūtojuma. Durvis var būt ar kādu griezumu. Ja tie ir logi, tad labi, ja būtu aizvērtņi un eņģītes. Tas, protams, prasa naudu, nav viegli un lēti, bet vispirms ir jābūt gribēšanai to visu darīt," teic Okmane.

Uz apbalvošanas pasākumu februārī tiks aicināti visi nominanti, jo ir iecere to rīkot kā informatīvu pasākumu, lai ēku īpašniekiem sniegtu plašu informāciju par iespējām saglabāt savu īpašumu, par dažādiem atbalsta veidiem un sadarbību, kā arī sākt diskusiju par šo tēmu. Iespējams, šāds konkurss kļūs par tradīciju un tiks rīkots reizi divos gados.

"Daudzi māju īpašnieki savas ēkas pārveido, remontē, nesaņemot informāciju, kā to darīt pareizi, varbūt ir informācijas trūkums, nav pietiekama informācijas aprite, kur uzzināt, vai drīkstu šādus logus likt, vai šādā krāsā krāsot māju. Domāju, ka mums trūkst šādas informācijas novadā, Subatē noteikti, tāpēc vajadzētu rīkot biežāk šādus seminārus," saka Okmane.

Subatē ir mazstāvu koka apbūve, kas rindojas gar šauru un līkumotu ieliņu malām, kas veidojusies laikā no 16. līdz 19.gadsimtam. Subate ir daudznacionāla pilsēta, un katra no tautām ienesa savu akcentu pilsētbūvniecībā, ko var redzēt arī dažādajos logu rāmju griezumos, slēģu formās, durvīs un lieveņos. Skaisti grebtas logu ailes un slēģi ir vecticībnieku mantojums, pauda pašvaldībā. Divās ielās saglabājušies arī senā bruģētā ceļa posmi.