Rīga, 10.febr., LETA. Piedāvātos grozījumus kritizējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem, Saeima šodien konceptuāli atbalstīja divus likumprojektus par regulējumu, kādos izņēmuma gadījumos valsts un pašvaldības zemi Ventspils un Rīgas brīvostās varēs atsavināt.

Ventspils brīvostas likumā un Rīgas brīvostas likumā paredzēts noteikt, ka valsts un pašvaldības zemi brīvostas teritorijā nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot Ostu likumā noteiktajos gadījumos vai ieguldot brīvostas pārvaldīšanai izveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

Grozījumus virza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, lai saskaņotu regulējumu ar izskatīšanai galīgajā lasījumā sagatavotajiem grozījumiem Likumā par ostām, kurā ir atbalstīts satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) priekšlikums, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Tāpat ar saistītajiem grozījumiem Likumā par ostā, paredzēts, ka pašvaldība var atsavināt tai piederošus īpašumus ostas teritorijā, ieguldot tos kapitālsabiedrības, kas veiks ostas pārvaldes funkcijas, pamatkapitālā.

Tautsaimniecības komisijā skaidro, ka grozījumos Ventspils brīvostas likumā un Rīgas brīvostas likumā paredzētais tiesiskais regulējums nodrošinās iespēju realizēt sabiedrībai nozīmīgas intereses tautsaimniecības jomā.

Debatēs par abiem likumprojektiem deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka ZZS frakcija nevar tos atbalstīt, jo tie paver ceļu "savdabīgai netaisnībai" pret Rīgas un Ventspils pilsētām. Grozījumu Rīgas brīvostas likumā būtība esot, ka pašvaldības manta tiks ieguldīta Rīgas ostas jaunajā kapitālsabiedrībā un galvaspilsētai būšot ļoti vājas iespējas kaut kādā veidā ietekmēt šos lēmumus, atzīmēja Valainis.

Politiķis pauda, ka šādā veidā pēc būtības valsts "dod zaļo gaismu" arī pašvaldības īpašuma nacionalizācijai. Pilsētnieki šajā teritorijā ir ieguldījuši "milzum lielus resursus", gan Rīgā, gan Ventspilī attīstot infrastruktūru, atzīmēja deputāts. Viņš kritizēja, ka šādos apstākļos "viss aktīvs" pāries valsts īpašumā "bez atlīdzības" - pretī saņemot mazākuma kapitāla daļas. Abas pašvaldības zaudēšot iespēju gūt ienākumus no šīm zemēm, norādīja Valainis.

Parlamentārietis Edgars Tavars (ZZS) pauda, ka plānotā ostu reforma un grozījumi Rīgas brīvostas likumā paredz pilnībā nošķirt ostu no pilsētas, savukārt Rīgas dome nav pieņēmusi kādu lēmumu šajā jautājumā. Politiķis piebilda, ka ir dzirdēts par kuluāru sarunām starp satiksmes ministru un kādu no Rīgas vicemēriem par vienošanos apmaiņā saņemt kādu papildus finansējumu infrastruktūrai.

Arī deputāts Gundars Daudze ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS) iebilda pret grozījumu veikšanu Ventspils brīvostas likumā, jo tie paredzot aizliegumu pašvaldībai kā īpašniecei brīvi rīkoties ar pašvaldības īpašumu. Politiķis vērsa uzmanību, ka likumā par ostām jau pašreiz ir ietverts samērīgs līdzsvars starp pašvaldības tiesībām un ostas interesēm, nosakot, ka, ja konkrētais īpašums ir nepieciešams ostas funkciju veikšanai, ostas pārvaldei ir piešķirtas pirmpirkuma tiesības.

Savukārt minētais likumprojekts kopā ar plānotajiem grozījumiem Likumā par ostām pilnībā apturēšot pašvaldības tiesības kā īpašniekam rīkoties ar savu īpašumu visā Ventspils brīvostas teritorijā, kas veido 42% no pašvaldības teritorijas, uzsver parlamentārietis. Valsts kapitālsabiedrība būs tiesīga izmantot šo pašvaldības teritoriju un tajā esošo pašvaldības mantu apmēram 150 miljonu vērtībā ienākumu gūšanai, bet šos ienākumus drīkstēs tērēt jebkādiem mērķiem, jebkurā vietā Latvijā vai pat ārzemēs, uz deputāta ieskatā nepieņemamo regulējumu norādīja Daudze.

Sekas jau iepriekš veiktajai reformai, izstumjot pašvaldību no ostas pārvaldes, ir bijušas "katastrofālas", jo no 2019.gadā Ventspils brīvostā pārkrautiem apmēram 20 miljoniem tonnu kravas, 2021.gadā šis apmērs samazinājies līdz 11 miljoniem tonnu kravas, pauda parlamentārietis. Politiķis arī atzīmēja, ka pašvaldībai nav bijis iespējams iegūt pilnīgu informāciju par to, kas notiek ar tās īpašumiem brīvostas teritorijā.

Savukārt deputāts, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (JKP) pauda, ka komisijas sēdē liels pārsteigums bijis, uzzinot, ka šajos saistītajos likumos Rīgas brīvosta ir līdz šim strādājusi ar citādākiem noteikumiem nekā Ventspils brīvosta. Un Rīgas brīvosta diezgan sekmīgi ir strādājusi arī bez kādām tiesībām izpārdot zemi privātpersonām ostas teritorijā, pauda politiķis.

Feldmans uzsvēra, ka pašvaldības tieši tiek aicinātas iesaistīties, kas dod iespēju tām saņemt dividendes. Tāpat pašvaldībām būtu tiesības savus cilvēkus iecelt ostas padomē un valdē. Reizē paredzētais kapitālsabiedrību modelis nodrošinās caurspīdīgu pārvaldību, atzīmēja politiķis.

Feldmans skaidroja, ka nepieciešamības gadījumā īstenot kādu infrastruktūras projektu ar pašvaldības un valsts kopīgi pieņemtu lēmumu varēs lemt par ostas teritorijas samazināšanu pašvaldības vajadzībām.

Savukārt Valainis savā atbildē norādīja, ka, varot stāstīt, kāda būs ostu "spožā nākotne", taču ZZS deputāta ieskatā "iedzīvotāji pašlaik redz un cieš no tā, kādā veidā jūs pārvaldāt ostas". Politiķis norādīja, ka pie līdzīgiem apstākļiem Lietuva un Igaunija spējot daudz efektīvāk pārvaldīt savu tranzīta biznesu un dot pienesumu, nevis zaudējumus valsts budžetam.

Viena no ZZS sadarbības partijām ir Ventspilī pie varas esošā partija "Latvijai un Ventspilij".