Brisele, 9.okt., LETA. Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma izveide 650 miljardu eiro apmērā, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas, palīdzēja ierobežot krīzes ietekmi, tomēr fonda centralizēta pārvaldība var apdraudēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā (ES) un draud palielināt atšķirības starp dalībvalstīm, uzsvērts Eiropas Reģionu komitejas (RK) atzinumā.

Vietējās un reģionālās pārvaldes iestāžu nepietiekama iesaistīšanās radījusi RK locekļu bažas par pēcpandēmijas Atveseļošanas un noturības mehānisma efektivitāti, norādīts atzinumā, ko sagatavojis Francijas Kulēnas komūnas mērs Kristofs Rujons un kas pieņemts šonedēļ Briselē notiekošajā RK plenārsesijā.

Vietējie un reģionālie līderi uzskata, ka Eiropas Komisijas šogad publicētajā instrumenta starpposma novērtējumā atveseļošanas fonda ieguldījums kohēzijas veicināšanā ir aplūkots tikai virspusēji. Turklāt RK atklājusi, ka atveseļošanas fonda centralizētā pārvaldība ir devusi iespēju dažu valstu valdībām izslēgt dažas pilsētas un reģionus, kurus pārvalda partijas, kas valsts parlamentā ir opozīcijā, no atveseļošanas fonda piedāvātajām iespējām saņemt grantus vai ES atbalstu.

Kā uzsvērts atveseļošanas fonda starpposma novērtējuma ziņojumā, ievērojamais atveseļošanas fonda līdzekļu apjoms, kas pieejams papildus kohēzijas politikai, ir radījis spiedienu uz vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvo un absorbcijas spēju. Tādēļ līdz šim izlietota mazāk nekā puse no atveseļošanas fonda līdzekļiem. Tāpēc RK locekļi ierosina pārcelt fonda līdzekļu izlietošanas termiņu pēc 2026.gada.

RK uzskata, ka atveseļošanas fonda atbalstītajām reformām jābūt demokrātiski leģitīmām, pamatojoties uz konsultācijām, dialogu un sadarbības pieeju, tostarp ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai nodrošinātu atbildību par šīm reformām.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.