Rīga, 8.jūn., LETA. Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, solījis nodrošināt finansējumu civilās aizsardzības operacionālās vadības centra izveidei, aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Ella Pētermane.

LPS un Iekšlietu ministrijas (IeM) ikgadējās sarunās panākta arī vienota izpratne, ka ir jāturpina valsts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotāju primārai izmitināšanai līdz brīdim, kamēr tiek noteikta skaidra Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas politika valstī, paredzot tam atbilstošu finansējumu.

Aicinot rast finansējumu civilās aizsardzības operacionālās vadības centra izveidei, LPS vērsa uzmanību, ka valstī joprojām nav izstrādāts krīzes komunikācijas plāns, kā rezultātā komunikācija starp institūcijām notiek bez definētas procedūras un sadrumstaloti. 

Kā iespējamie operacionālās vadības centra uzdevumi būtu starpinstitūciju darba koordinācija, iepirkumu plānošana, materiālo rezervju izveides plānošana un koordinēšana, kā arī krīzes vadības scenāriju izstrāde, prognožu gatavošana, datu analīze, ierobežojošo pasākumu kontrole un arī visaptveroša krīzes komunikācijas nodrošināšana.

Izpratni par šāda centra izveidi tikšanās laikā pauda arī Eklons, atzīstot, ka civilās aizsardzības komisiju darbībā valstiskā līmenī joprojām ir lielas nepilnības un joprojām visaptveroša civilās aizsardzības sistēma nedarbojas apmierinoši, tostarp ne valsts iestādēs, ne arī visās pašvaldībās ir konkrēta amata vieta civilās aizsardzības ekspertam, kā kompetencē būtu tikai šie jautājumi, un tie netiktu pildīti amatu apvienošanas kārtībā. 

Lai sistēmu sakārtotu, esot rasta iespēja nodrošināt valsts finansēju operacionālā vadības centra izveidei.

Kā ziņots, ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, valdība atbalstījusi papildu 25,3 miljonu piešķiršanu Latvijas iekšlietu iestādēm trīs gadu laikā.

Finansējums nepieciešams četriem mērķiem. Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas stiprināšanas pasākumi ietver Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra izveidi, iekšlietu nozarei kopīgas valsts materiālo rezervju un ikdienas resursu noliktavas būvniecību, starptautiskās un humānās palīdzības spēju izveidošanu un uzturēšanu, proti, iegādāties divus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) specializētus augstas caurgājības transportlīdzekļus, lai nodrošinātu atbalstu Eiropas Savienības, ANO un NATO reaģēšanai un uzņemošās valsta atbalstu.

Tāpat nauda vajadzīga 54 elektroģeneratoru iegādei IeM struktūrvienībām un VUGD resursu izveidošanai apdraudējuma mainīgajam raksturam, kas nozīmē nepieciešamību iegādāties VUGD specializēto kravas automobili ar liftu un aprīkojumu. Finansējums arī vajadzīgs kaujas aizsargapģērbu sistēmu iegādei Valsts policijai.

Otrkārt, Valsts drošības dienesta administratīvās kapacitātes stiprināšanai nākamgad vajadzīgi 5,8 miljoni eiro.

Treškārt, aptuveni pusmiljons eiro nepieciešams bruņojuma iegādei Valsts policijas funkciju izpildei.

Ceturtkārt, vēl ap pusmiljona eiro vajadzīgs kiberuzbrukumu novēršanai kritiskajai infrastruktūrai un radiosakaru pieejamības nodrošināšanas pasākumiem.