Rīga, 12.marts, LETA. Pašvaldību pienākums ir izglītot jaunos vecākus, tajā skaitā arī par cieņpilnu saskarsmi ar pedagogiem, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra Bērnu aizsardzības centra (BAC) vadītāja Gunita Kovaļevska.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti informēja, ka pēdējā pusgada laikā Izglītības pārvaldes saņemot ļoti daudz sūdzību un 95% no tiem ir par savstarpējo attiecību problēmām.

Kovaļevska atzina, ka problēmsituācijas netiek risinātas tur, kur tās ir izveidojušās, bet vecāki ar iesniegumiem vēršas dažādās institūcijās, tajā skaitā pie Ministru prezidentes un Valsts prezidenta.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs stāstīja, ka pāraprūpēto bērnu vecāki niecīgu problēmu nereti mēdz "izpušķot" un risināt Valsts prezidenta līmenī. "Mēs saņemam vecāku iebildumus, par to, ka skolotājs ar bērnu ir runājis starpbrīdī, tādējādi traucējot bērnam atpūsties," kā piemēru vecāku sūdzībām minēja Mihailovs.

Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (NA) vērsa uzmanību uz vecāku necienīgo izturēšanos pret skolotājiem. Viņš personīgi ar to saskāries savu bērnu skolā, kur klases sapulcēs vecāki uzvedas ļoti agresīvi, pazemo skolotājus. Viņš rosināja IZM domāt, kā izglītot vecākus, lai skolā atjaunotu savstarpēju cieņu.

Kovaļevska atgādināja, ka cieņa ir abpusējs process, skolotājiem ir jāciena bērni un bērniem ar cieņu jāizturas pret pieaugušajiem. Nereti bērni no saviem neuzvedīgajiem vecākiem pārņem vecāku uzvedības modeli un skolā uzvedas agresīvi gan pret saviem vienaudžiem, gan pieaugušajiem. Kovaļevska uzskata, ka jau bērnudārzā pedagogiem ļoti rūpīgi ar vecākiem jāpārrunā jautājumi, kas saistīti ar bērnu audzināšanas jautājumiem, jārīko vecākiem izglītojoši pasākumi.

IZM Izglītības departamenta vadītājas vietniece Olga Ozola informēja, ka IZM ir izstrādājusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka skolām būs jāīsteno programma, kas sevī ietver vardarbības prevenciju, vardarbības gadījumu risināšanu un atbalstu iesaistītājam pusēm.

Pagājušā gada decembrī IZM veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 1205 izglītības iestādes, par skolā īstenotajām vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas programmām 18% no aptaujātajiem atzina, ka tādas viņu skolā netiek īstenotas. Populārākā no programmām, kuru izmanto 26% skolu, ir Džimbas drošības programma, otra populārākā programma ir bulinga novēršanas programma "KiVa", ko izmanto 11% skolu.

Ozola informēja, ka vardarbības mazināšanai IZM iekšējos resursos ir atradusi 600 000 eiro trīs turpmākajiem gadiem, ko piešķirt pašvaldībām, lai tās visās izglītības iestādēs nodrošinātu skolēniem vardarbības mazināšanas un emocionālās labbūtības veicināšanas programmas.

BAC ir izstrādājuši vardarbības gadījumu risināšanas algoritmu izglītības iestādēs un pagājušā gada septembrī Liepājas Rietumkrasta vidusskolā ir sākts pilotprojekts par algoritma īstenošanu izglītības iestādē.

BAC Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta speciālists Ako Kārlis Cekulis informēja, ka pilotprojekta laikā ir noticis preventīvs darbs ar divu klašu skolēniem, nodrošinātas padziļinātas apmācības par algoritmu izglītības iestādes pedagogiem un atbalsta personālam, kā arī padziļinātas konsultācijas un rekomendācijas izglītības iestādes vadībai un atbalsta personālam.

Nākotnē plānots šo algoritmu pielāgot arī bērnudārza vajadzībām.

Kopš pagājušā gada marta skolām ir pienākums agresīvos skolēnus izolēt no klases, nodrošinot viņiem mācības atsevišķā telpā cita pedagoga vadībā, bet ārkārtas situācijās skolēnam ar direktora rīkojumu tiek noteiktas attālinātas mācības vienu mēnesi. Patlaban tiek veikts pētījums, kā skolām veicas ar šī normas īstenošanu praksē un aptuveni pēc mēneša varētu būt apkopoti pirmie rezultāti. Mihailovs atzina, ka prakse skolās ir daudzveidīga. Viss esot atkarīgs no tā vai skolēna vecāki ir vai nav gatavi līdzdarboties bērna problēmu risināšanā, kā arī pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem.