Rīga, 3.sept., LETA. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes dalībnieki trešdien, spriežot par ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, vērsa uzmanību uz nepietiekamu meteoroloģisko staciju pārklājumu Latvijā.

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos Liene Jansone sēdes sākumā norādīja, ka šis gads lauksaimniekiem nav bijis viegls, jo jau maijā parādījušās nokrišņu novirzes no normas, taču laikapstākļi jūlijā būtiski pasliktinājās un pārmērīgi nokrišņi skāruši gandrīz visu Latvijas teritoriju.

Jansone informēja, ka Lauku atbalsta dienestā līdz 25.augustam lauksaimnieki iesniedza informāciju par šā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajām platībām 79 000 hektāru apmērā. Kopējie provizoriskie zaudējumi lēsti gandrīz 93 miljonu eiro apmērā.

ZM līdz 1.oktobrim jāapzina faktiskā situācija, nodarītie zaudējumi un 20.oktobrī jāiesniedz Ministru kabinetā ziņojums.

Deputāts Andris Kulbergs (AS) sacīja, ka vasarā bijis Latgales reģionā, un situācija tur esot traģiska. Viņš vērsa uzmanību uz problēmu, ka dažkārt lauksaimniekiem palīdzību atsaka apdrošinātāji.

Savukārt Juris Jakovins (ZZS) norādīja, ka katru trešo gadu esot šāda situācija, un, viņaprāt, valsts budžetam nevajadzētu katru gadu riskēt un mēģināt ko šādu paredzēt. Jakovins pauda, ka "zemniekiem vajadzētu saņemties" un veidot "pašpalīdzības fondu", no kura segt zaudējumus.

"Katru trešo, ja ne otro gadu mums lauksaimniecībā ir problēmas," sacīja Jakovins, norādot, ka, "iespējams, Latvijā nevajadzētu audzēt to, kas šeit neaug".

Deputāts Jānis Patmalnieks (JV) aktualizēja jautājumu par vispārēju obligātu apdrošināšanu lauksaimniecībā, līdzīgi kā tas ir ar transportlīdzekļiem.

Jansone norādīja, ka šādu apdrošināšanu nevar ieviest kā obligātu, jo, piemēram, OCTA gadījumā tiek nodarīts kaitējums trešajai personai, taču lauksaimniecībā tāds netiek nodarīts.

Deputāts Mārtiņš Felss (JV) norādīja, ka problēma varētu būt meteoroloģisko staciju pārklājumā, proti, ka apdrošinātāji paļaujas uz meteoroloģisko staciju sniegtajiem datiem, taču, ja šādu datu nav, tad apdrošinātāji atsaka palīdzību.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis un lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons atzīmēja, ka arī apdrošinātāji norāda, ka Latvijā ir nepietiekams meteostaciju pārklājums. "Būtu nepieciešams, ka ir viena meteostacija uz 20 kvadrātkilometriem - tad šī datu ticamība būtu pietiekama un pareiza, lai varētu šo informāciju izmantot, veicot izmaksas par lietavām un cita veida riskiem," sacīja Trons.

Viņš arī akcentēja, ka valstij vairāk jādomā, kā investēt meliorācijas sistēmās, jo tā ir nepieciešama ne tikai lauksaimniekiem un meža īpašniekiem, bet arī kopumā - gan valsts autoceļu uzturēšanai, gan dzelzceļam un ciematu uzturēšanai.

Atis Labucis (JV) savukārt norādīja, ka svarīgas ir ne vien lokālās meteostacijas, bet arī satelītanalīze.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe atzina, ka tas, ka jau gadu desmitiem ir problēmas ar laikapstākļu prognozēšanu, esot skaidrs. Viņš norādīja, ka līdz šim brīdim esam dzīvojuši ar vienu meteoroloģisko radaru, kas atrodas tuvu pie Rīgas lidostas.

Irbe norādīja, ka šobrīd ir rasts finansējums un būšot vismaz vēl viens jauns radars, kas atradīsies Kuldīgā. Arī pie lidostas esošais radars tikšot nomainīts pret jaunu.

Lai uzlabotu prognozes, Latvija sadarbojas ar Lietuvu, Somiju, Ziemeļvalstīm, izmantojot viņu datus, taču šo datu izmantošana ne vienmēr ir operatīvākā un labāk identificējama uz priekšu, sacīja KEM parlamentārais sekretārs.

Lai paplašinātu meteostaciju tīklu, tiek strādāts arī pie Eiropas fondu piesaistes, kā arī sākta sadarbība ar civilās aizsardzības komisijām, norādīja Irbe. Pēc viņa teiktā, ir pat atsevišķi centri, kas to dara ļoti labā līmenī un par saviem līdzekļiem, izvietojot dažādas monitorēšanas sistēmas, kuras lokāli ļoti precīzi var prognozēt laikapstākļus. "Tāpēc domājam šo atbalstīt un paplašināt, ieviešot pēc iespējas vairāk pašvaldībās," sacīja Irbe, piebilstot, ka tas būtu operatīvs rīks, lai reaģētu uz ilgstošām lietavām.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 5.augustā ārkārtas sēdē nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.