(Ziņa precizēta plkst.15.30.)

Rīga, 29.janv., LETA. Atzīmējot Starptautisko mitrāju dienu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) februārī rīkos vairākus pasākumus Slīteres un Ķemeru Nacionālajā parkā, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, aģentūru LETA informēja DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

Bezmaksas pasākumi notiks dažādos datumos un vietās, tiem nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Svētdien, 2.februārī, plkst.10.30 notiks mitrāju dienas pārgājiens "Mitrāju daudzveidība Slīteres Nacionālajā parkā". Dalībnieku skaits pārgājienā ir ierobežots, tādēļ dalība jāpiesaka.

Tas būs izzinošs pārgājiens ar aptuveni 4 kilometru (km) apļveida maršrutu, kura sākums un noslēgums būs uz autoceļa Sīkrags-Jaunmuiža. Pārgājienu vadīs DAP vecākais eksperts, entomologs Kristaps Vilks, aicinot iepazīt tādus mitrājus kā upe, purvs, dīķis, avoti, pārplūstoši meži un bebraines. Pārgājienā varēs atklāt nacionālā parka mitrāju nozīmi bioloģiskās daudzveidības uzlabošanā un uzturēšanā, iepazīstot ne vien zīdītājdzīvnieku, piemēram, bebru darbības dabā, bet izzinot arī dažādus ūdensdzīvniekus.

Sestdien, 15.februārī, plkst.11 Ķemeru Nacionālajā parkā pie Kaņiera ezera notiks mitrāju sakopšanas talka. Galvenie talkas uzdevumi būs liekā apauguma novākšana, notrimmerēto atvašu un zāles savākšana.

22.februārī plkst.11 Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā notiks krastings "Starp divām upēm - Vitrupi un Svētupi", veicot apļveida 6 km maršrutu teju četrās stundās gar jūras malu no Vitrupes ietekas jūrā līdz Svētupes ietekai jūrā. Dalība jāpiesaka līdz 20.februārim.

Krastinga pārgājienā varēs apgūt piekrastei raksturīgās putnu sugas un kokus, kas turas pretim vēja brāzmām. Tiks meklēti koki, kas izdzīvojuši 1965.-1967.gada vētrās, kā arī piekrastē mītošo dzīvnieku atstātās pēdas.

Mitrāji ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības - dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens.

Mitrāji kā ekosistēmas ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un cilvēka dzīvē. Tie dabā darbojas kā dabiskie ūdens filtri, ūdens uzkrājēji plūdu laikā, klimata pārmaiņu novērsēji, kā arī mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem, kas īpaši pielāgojušies dzīvei pārmitros apstākļos. Mitrājiem ir arī nozīmīga loma klimata pārmaiņās, jo tie piesaista ievērojamu daudzumu (pat līdz 40%) no pasaules sauszemes oglekļa krājumiem.

Iznīcinot mitrājus, tajos uzkrātais ogleklis atbrīvojas un atgriežas atmosfērā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu veidā. Mitrāju samazināšanās vai to iznīcināšana izraisa būtiskas negatīvas un dažkārt neatgriezeniskas sekas dabā, kam ir tieša ietekme arī uz cilvēku dzīvi un labklājību, atgādina DAP speciālisti.

Pasaules Mitrāju diena ik gadu tiek atzīmēta 2.februārī kopš Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas parakstīšanas 1971.gadā. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās misija ir mitrāju aizsardzība un apdomīga izmantošana. Latvija šai konvencijai pievienojās 1995.gadā.