Rīga, 15.sept., LETA. Rīgas pieminekļu aģentūras uzdevumā Lielajos kapos sākta Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācija un rekonstrukcija, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Darbus atbilstoši publiskā iepirkuma nosacījumiem un restaurācijas noteikumiem veic SIA "Koka ēka".

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, līguma kopējā summa ir 21 265 eiro.

Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece (JV) uzskata, ka Rīgas mecenātu Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas atdzimšana Lielajos kapos kalpojot trijiem uzdevumiem.

Pirmkārt, tiekot atdots parāds cilvēkiem, kas mīlējuši Rīgu un ziedojuši tai paliekošas vērtības, starp kurām ir rīdzinieku iemīļotais Vērmanes dārzs.

Otrkārt, Rīgā būs autentiski restaurēts unikāls objekts - 19.gadsimta sākuma Rīgas patriciešu kapa vieta.

Visbeidzot, Lielo kapu 250 gadu jubileja tiks sagaidīta ar vēl vienu skaistu restaurētu kapavietu.

Pieminekļu restaurācijas un rekonstrukcijas darbu sākotnējā posmā tika veikta pieminekļu virsmu attīrīšana no sadzīves netīrumiem un bioloģiskā apauguma - sūnām, ķērpjiem un aļģēm.

Tālāk plānots novērst pieminekļu pamatu svēršanos un nodrošināt to stabilitāti. Atsedzot pieminekļu pamatnes, tika konstatēts, ka ir saglabājušies oriģinālā perimetriālā nožogojuma sētiņas pamati.

Līdztekus tiek meklēti arhitektoniski kompozicionāli risinājumi, lai pieminekļus varētu eksponēt saskaņā ar apkārtējo ainavu un pielāgot to ikdienišķām pilsētnieku vajadzībām.

Līdz restaurācijas sezonas noslēgumam oktobra beigās plānots veikt abu pieminekļu konservāciju un sagatavošanu turpmākajiem restaurācijas un rekonstrukcijas posmiem, kas plānoti nākamgad.

Ziemas periodā darbi tiks turpināti restauratoru darbnīcās, kur rekonstruēs būtiskākos vēsturisko pieminekļu zudušos elementus. Paredzēta arī no Rindu kapliču portālu sienas izņemto Vērmaņu dzimtas pieminekļu elementu kompleksā restaurācija un zudušo detaļu rekonstrukcija.

Darbi notiek saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un tiek saskaņoti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē.

Kā informēja pašvaldībā, mecenātu Vērmaņu dzimtas vārds ir cieši saistīts ar Rīgas vēsturi. Lībekas tirgotājs Kristiāns Heinrihs Vērmanis 1763.gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par tirdzniecības partneri uzņēmumā "Krupp & Wöhrmann" un "Wöhrmann & Detenhoff".

Vērmanis bija Rīgas Melngalvju biedrības vecākais un Rīgas Lielās ģildes loceklis. 1772.gadā tirgotājs aprecējās ar Annu Ģertrūdi Ēbeli.

Pēc 1812.gada ugunsgrēka, kad visvairāk cieta Centra rajons, bija nepieciešams uzlabot pilsētnieku dzīves kvalitāti. Jaunieceltais Rīgas ģenerālgubernators, marķīzs Filips Pauluči cietokšņa esplanādes teritorijā piedāvāja izveidot publiskos apstādījumus. Finansējuma šim projektam pilsētai nebija, tāpēc ģenerālgubernators vērsās pie pilsētniekiem ar aicinājumu ziedot.

Viena no pirmajām aicinājumam atsaucās Vērmane, kura dāvināja 10 000 rubļu eksotisko koku un krūmu stādījumiem. Jaunizveidotā pilsētas apstādījumu komiteja parkam ierādīja pārpurvotu zemesgabalu aiz pilsētas vaļņiem - esplanādi. 

Tika izveidoti apstādījumi 0,8 hektāru platībā, kas publikai tikai atvērti 1817.gada 8.jūnijā. 

Vērmane pilsētai arī uzdāvināja vērtspapīrus 2000 sudraba rubļu vērtībā, no kuru procentiem vajadzēja segt parka uzturēšanas un labiekārtošanas darbus. 

Mecenātes dēls Johans Kristofs Vērmanis, kurš bija arī viens no Rīgas biržas komitejas dibinātājiem 1816.gadā, turpināja mātes iesākto darbu dārza pilnveidošanā un paplašināšanā. 

Arī Vērmanes mazdēls Kristians Heinrihs Vērmanis turpināja ģimenes iesāktās tradīcijas un pēc viņa iniciatīvas Pārdaugavā tika uzsākta Arkādijas parka veidošana. 

Vērmaņu dzimtas piederīgie pēc 1920.gada zemes reformas zaudēja lielāko daļu īpašumu un līdz 1939.gada beigām atstāja Latviju un Igauniju.