Rīga, 1.apr., LETA. Lai piekrastes putniem nodrošinātu netraucētas ligzdošanas apstākļus, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Ziemeļkurzemē apmeklētājiem no šodienas līdz 1.augustam slēdz Ķikana, Irbes un Lūžņas grīvu, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

Šajā periodā vietējiem iedzīvotājiem, atpūtniekiem, laivotājiem, mājdzīvnieku saimniekiem un makšķerniekiem atpūtai un pastaigām pludmalē jāizvēlas citas piekrastes zonas.

Ķikana grīva atrodas Slīteres Nacionālajā parkā. Apmeklētājiem slēgts aptuveni 600 metrus (m) garš pludmales un kāpu posms uz rietumiem no upes grīvas, pārvietoties šajā posmā var tikai gar pašu jūras malu, lieki neuzkavējoties un turot suni īsā pavadā.

Pilnībā slēgta ir Irbes un Lūžņas grīva. Irbes grīvai, kas atrodas dabas liegumā "Ovīši", Ventspils novadā, ir slēgta aptuveni 1,4 kilometrus (km) gara liedaga un kāpas strēle starp Irbes kreiso krastu un jūru, Lūžņas grīvā - aptuveni 550 m garš pludmales un kāpu posms uz rietumiem no upes grīvas. Abas slēgtās teritorijas var apiet pa līdzās esošo Jūrtakas maršrutu. Par pārvietošanās ierobežojumiem grīvās liecina arī dabā izvietotās informatīvās zīmes un stendi.

DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte skaidro, ka piekrastē ligzdojošie putni ir neatņemama Latvijas dabas daudzveidības daļa. Agrāk, kad liedags bija ierobežotas pieejamības teritorija, putni apdzīvoja plašas piekrastes teritorijas. Tie pārstāja uzturēties un ligzdot liedagā, kad atpūtnieki un iedzīvotāji ar mājdzīvniekiem sāka plaši un intensīvi izmantot piekrastes teritoriju.

Sāmīte uzsver, ka triju grīvu slēgšana ir kompromiss, lai pašlaik ļautu putniem atgriezties šajās vietās. Tieši tādēļ cilvēki tiek aicināti izprast dažu mēnešu grīvu norobežošanu mērķi, apiet grīvas, bez vajadzības neuzkavēties to tuvumā un savus mājdzīvniekus norobežojumu tuvumā turēt īsā pavadā, aicina Sāmīte.

Liedaga smiltīs ligzdas jeb bedrīti veido zīriņi un tārtiņi. Bieži vien ligzdas un dējums pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij tas paslīd garām nepamanīts. Upju grīvu posmi jūras piekrastē ligzdojošajiem putniem ir īpaši nozīmīgi, jo tur liedags parasti ir platāks un ar ūdeni iekšzemes virzienā jau dabiski daļēji norobežots, skaidro DAP.

Pētījumi rāda, ka liedagā ligzdojošie putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Ligzdošanas laikā, cilvēkam pietuvojoties šo putnu ligzdām, pieaugušie putni tās var pamest. Savukārt vēlāk, kad putnu mazuļi izšķīlušies un pametuši ligzdu, lai sekotu vecākiem, kas tos baro un pieskata, cilvēku klātbūtne var izraisīt mazuļu bēgšanu un noklīšanu no vecākiem. Vēl kritiskāka ir mājdzīvnieku atrašanās liedagā, jo suņi saož un pamana gan ligzdas, gan putnus. Manot liedagā suni, pieaugušie putni pamet savas ligzdas, tādējādi pakļaujot olas vai mazuļus bojāejas riskam, jo nelidojošie mazuļi kļūst par vieglu medījumu, uzsver DAP eksperti.

Latvijā patlaban kritiski apdraudēts ir piekrastē ligzdojošais mazais zīriņš. 20.gadsimta 80. gados Irbes grīva šim putnam bija nozīmīga ligzdošanas vieta Latvijā un visā Eiropā, taču patlaban cilvēku traucējuma dēļ šī suga ir pametusi agrākās teritorijas, olas tur vairs nedēj un mazuļus neaudzina, kā rezultātā sarūk sugas populācija. Patlaban Latvijā ligzdo mazāk nekā 100 pāru. Tā kā liedaga smiltis šiem putniem ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta, sugas saglabāšanai konkrēto grīvu slēgšana ir ļoti būtiska. Nodrošinot šajās teritorijās netraucētus ligzdošanas apstākļus, ar laiku tās var piesaistīt ne tikai mazo zīriņu, bet arī tādus piekrastes ligzdotājus kā upes un smilšu tārtiņus, upes un jūras zīriņus, kā arī jūras žagatas, skaidro DAP.

Piekrastes putnu ligzdošanas laikā Ziemeļkurzemes grīvas tiek slēgtas jau ceturto gadu. Jau pirmajos gados varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja norobežotās grīvas teritorijas. Iespējams, arī šogad vēl nevarēs redzēt viņus ligzdojam šajās grīvās, jo vispirms mazajiem zīriņiem jāatgūst uzticība šīm teritorijām kā labām un mierīgām ligzdošanas vietām, uzsver DAP speciālisti.

Iepriekšējos gados DAP inspektori regulāri apsekoja norobežotās grīvas. Apzināta aizlieguma neievērošana esot konstatēta tikai atsevišķos gadījumos.