Rīga, 19.febr., LETA. Subatē seno koka māju īpašniekiem pirmo reizi pasniegta koka arhitektūras balva "Goda zīme", aģentūra LETA uzzināja Augšdaugavas novada pašvaldībā.

To saņēma 10 māju īpašnieki, kas cenšas saglabāt un atjaunot senās koka ēkas: Nansija Tamane, Raimonds Roličs, Vladimirs Moskaļovs, Viktorija Erbreidere, Ligita Heidenreiha, Normunds Ivanovs, Zoja Kolosova, Andrejs Zavodnojs, Gaļina Mūrniece un Jānis Ermansons.

Subates kultūras un tūrisma darba organizatore Gunta Okmane stāsta, ka pirmajam konkursam bija izraudzītas 28 koka ēkas. Tās vērtēja konkursa komisija, ņemot vērā dažādus kritērijus, piemēram, vai ēka ir saglabāta autentiska vai atjaunota. "Komisija vērtēja, cik daudz ir saglabāts no vēsturiskās arhitektūras un atjaunots. Īpaša uzmanība pievērsta tieši māju detaļām - logi, durvis, lievenis, lai nebūtu plastmasas logi, bet koka. Nebija viegli, jo konkurss notiek pirmo reizi, nebija arī izstrādāti stingri kritēriji, pēc kuriem vērtēt. Tagad esam guvuši pieredzi, kā uzlabot vērtēšanu nākotnē," uzsvēra Okmane. Šī konkursa mērķis bija dot stimulu iedzīvotājiem, lai viņi izvērtē savas mājas un piedomā pie tā, kā tās saglabāt un pareizi atjaunot.

"Informācijas trūkums, cilvēku nezināšana arī noved pie tā, ka daudzas lietas tiek sabojātas. Ļoti gribētos, lai šis darbs neapstātos un kultūras mantojuma saglabāšana tiktu turpināta un atbalstīta. Visi kopā ar pacietību varam šo pilsētainavu saglabāt," piebildusi novada galvenā arhitekte Nansija Tamane.

Iespējams, šāds konkurss kļūs par tradīciju un tiks rīkots regulāri. Okmane cer, ka konkurss liks cilvēkiem aizdomāties par savu mājokļu saglabāšanu to vēsturiskā izskatā.

Goda zīmes autore ir māksliniece Inta Paulsone. Zīme simboliski ataino seno logu ar sešām rūtīm, kurās spoguļojas Sēlijas karoga krāsas, tā paredzēta piestiprināšanai uz mājas fasādes.

Kā uzsver pašvaldība, Subates pilsēta ir ievērojama ar savu mazstāvu koka apbūvi, kas veidojusies laikā no 16. līdz 19.gadsimtam. Katra no tautām ienesusi savu akcentu pilsētbūvniecībā, ko var redzēt arī dažādajos logu rāmju griezumos, slēģu formās, durvīs un lieveņos. Pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Līdz mūsdienām senākā laika koka apbūve ir zaudējusi daļu savas vēsturiskās vērtības. Tam par iemeslu ir gan padomju iekārtas, gan arī mūsdienu privātīpašnieku nesaudzīgā attieksme pret kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu.