Rīga, 23.marts, LETA. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks piekrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumam apturēt Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem.

Vērzemnieks aģentūrai LETA sacīja, ka piekrīt ministra Artūra Toma Pleša (AP) teiktajam, ka risinājums atļaut azartspēles tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tāpat viņš sacīja, ka nozares pārstāvji jau iepriekš ir norādījuši, ka šāds risinājums ir neizpildāms. Līdz ar to plānojuma apturēšana esot tikai likumsakarīga, "jo vēl pirms Rīgas dome apstiprināja teritorijas plānojumu, asociācijas pārstāvji tikās ar domes ierēdņiem un lūdza izskaidrot, kā šo normu būs iespējams izpildīt, bet to neviens nevarēja paskaidrot".

Vērzemnieks atzina, ka, ja Rīgas dome būtu rīkojusies saskaņā ar esošo likumdošanu, nosakot teritorijas, kur azartspēļu atrašanās ir aizliegta, tad šāda situācija nerastos, un netiktu kavēts teritorijas plānojums.

Pēc viņa teiktā, tāpat šādi nesamērīgi ierobežojumi nozarē veicinātu nelegālu azartspēļu vietu parādīšanos, un pastāv risks, ka attīstītos organizētā noziedzība. Vērzemnieks aicināja ņemt vērā interneta faktoru, jo azartspēles arvien aktīvāk tiek spēlētas dažādās interneta vietnēs, tostarp nelegālās, un ir būtiski saprast, ka azartspēļu zāļu aizliegšana nenoved pie atkarību mazināšanās, bet padara situāciju daudz grūtāk kontrolējamu.

"Aazartspēļu nozari nevar vienkāršoti aizliegt, tomēr nevar arī ļaut nozarei pārmērīgi attīstīties," sacīja Vērzemnieks. Viņš arī norādīja, ka ir jārod risinājumi, kas ierobežotu azartspēļu pieejamību, tomēr, lai šādus risinājumus varētu pieņemt, nepieciešami jauni pētījumi par aktuālo situāciju azartspēļu nozarē.

Kā ziņots, VARAM apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja Plešs.

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmēja lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.

Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.

Ministrs pauda neizpratni, kādēļ Rīgas dome nav turpinājusi jau iepriekš lemto, aizliedzot azartspēles vēsturiskajā centrā. Šāds solis esot likumīgs, un pašvaldība varējusi lemt arī par citām teritorijām, kur noteikt ierobežojumus.

Plešs apgalvoja, ka, pieņemot šo lēmumu, nav saņēmis norādes ne no partijas biedriem, ne no azartspēļu biznesa pārstāvjiem.

Ministrija uzsver, ka teritorijas plānojumā Rīgas domei bija iespēja tiesiski pareizi atrisināt jutīgo jautājumu par azartspēļu aizliegumu, norādot vietas, kur spēļu zāles ir aizliegtas. Ministrija apspriešanā uz to vairakkārt tika norādījusi, taču ministrijas eksperti ir saņēmuši Rīgas domes iesniegtu dokumentu, kur šis uzņēmējdarbības veids tiek aizliegts visā Rīgas teritorijā, kas esot pretlikumīgi.

Kā skaidroja ministrs, pašvaldībai ir divas turpmākās rīcības iespējas - tā var pārsūdzēt ministra rīkojumu par teritorijas plānojuma apturēšanu Satversmes tiesā vai veikt labojumus plānojumā, rīkot sabiedrisko apspriešanu, salāgojot visu iesaistīto pušu intereses un no jauna pieņemt teritorijas plānojumu.