Rīga, 28.apr., LETA. Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas savākti 22 Saeimas deputātu paraksti, lai Satversmes tiesā (ST) apstrīdētu jaunajā Ostu likumā noteiktās Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformas atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, aģentūru LETA informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa.

Pirms tam ZZS bija iniciējusi parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par šīm likuma izmaiņām, taču nesavāca pat 5% nepieciešamo parakstu, attiecīgi tautas nobalsošana netika rīkota un likuma grozījumi nesen izsludināti. Šī parakstu vākšana izmaksāja ap 0,83 miljonus eiro.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis atkārtoti pauž viedokli, ka reforma graušot ostu vērtību un radot bažas par ostu privatizācijas mēģinājumiem, tāpēc ST tikšot lūgta "šo likumdošanas brāķi labot".

"Saeimā tik svarīgs jautājums kā ostu nākotne netika pienācīgi izdiskutēts un izvērtēts, balstoties uz konkrētiem ekonomiskiem aprēķiniem. Tā vietā pozīcijas deputāti izmantoja vien politiskus saukļus, un rezultātā radies nepieņemams precedents: turpmāk apdraudēta ir faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālā un finansiālā autonomija Latvijā," uzskata Augulis.

"Diemžēl pēc vairāk nekā trešās daļas Saeimas deputātu iniciatīvas neizdevās ierosināt tautas nobalsošanu, tomēr tas tikai pierāda, ka šis tiešās demokrātijas institūts Latvijā nedarbojas. Nopietns lokāls jautājums nevar tikt izspriests visas valsts līmenī. Līdz ar to ar rīdziniekiem un ventspilniekiem par ostu un arī pašvaldības tālākās attīstības jautājumiem bija jākonsultējas vietējā referendumā," pauž ZZS frakcijas priekšsēdētājs.

Saeimas deputātu pieteikumā ST tiek apstrīdētas Ostu likuma normas attiecībā uz ostas teritorijā esošo pašvaldības nekustamo īpašumu. Likuma grozījumos noteikts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Tāpat paredzēts, ka valsts un pašvaldība ir tiesīgas tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

22 Saeimas deputāti uzskata, ka šīs normas ierobežo pašvaldības tiesības rīkoties ar tās īpašumiem. Tas savukārt esot pretrunā ar no Satversmes 1.panta izrietošo pašvaldības principu, kas liedz valstij neierobežoti iejaukties vietējās varas realizācijā, proti, nevar pieņemt, ka valsts ir tiesīga likumā ietvert jebkuru regulējumu attiecībā uz vietējo varu. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka nav notikušas atbilstošas konsultācijas ar pašvaldībām, uz kurām attiecas jaunais regulējums, tādējādi pārkāpjot pašvaldību hartā iekļautos principus un labas likumdošanas principu.

Lemjot par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu, ir pārkāpts arī samērīguma princips, kas ir viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem, uzskata opozīcijas deputāti.

ZZS skatījumā, pieņemot grozījumus Likumā par ostām, Rīgas pilsētas pašvaldībai faktiski tiek atņemtas tiesības lemt par 20% jeb 6348 hektāriem Rīgas teritorijas. Savukārt Ventspils brīvosta aizņem 2451 hektāru jeb ap 42% no pašvaldības teritorijas. Ostas teritorijā atrodas arī tādi pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi kā 25 dzīvojamās mājas, divas kapsētas, divas pirmsskolas izglītības iestādes, pilsētas meži, pilsētas parki, skvēri un ielas, atzīmē ZZS.

Saeimas deputāti lūdz ST atzīt "Likumā par ostām" veiktos grozījumus par neatbilstošiem Satversmes un Eiropas vietējo pašvaldību hartas attiecīgajām normām.

Kā ziņots, stājušies spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas nosaka būtiski reformēt ostu pārvaldību. Grozījumi arī nosaka likuma nosaukuma maiņu uz Ostu likums.

Likums nosaka ka līdz šī gada 1.septembrim Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par līdzdalību kapitālsabiedrības dibināšanā Rīgas ostas pārvaldīšanai. Līdz šī gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes.

Jau vēstīts, ka pēc ilgām un plašām debatēm Saeima februārī pieņēma grozījumus "Likumā par ostām", kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.