Rīga, 8.nov., LETA. Eiropas kaimiņiem ir jāpalīdz kara nomocītajiem ukraiņiem vietējo varas iestāžu līmenī, lai līdz ar jauniem izmitināšanas projektiem radītu viņiem cerības uz gaišāku nākotni, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais Rakveres mērs un Eiropas Reģionu komitejas loceklis Andress Jādla.

Strādājot Reģionu komitejas Ukrainas atbalsta grupā, Igaunijas politiķis Ukrainā novērtējis situāciju izmitināšanas jomā un uzsver, ka šī ziema ukraiņiem būs smaga, jo visā Ukrainā ir smagi sapostīta enerģijas piegādes tīklu sistēma.

"Redzam, ka daudzas dzīvojamās ēkas ir iznīcinātas, bet vienlaikus redzam arī šīs valsts nākotni - ir pat grūti aptvert, ka laikā, kad Ukrainas austrumos pilsētas tiek līdzinātas līdz ar zemi, Kijivas apkaimē notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi. Daudzas ēkas tiek renovētas un cilvēki atgriežas savos mājokļos. Redzēju cerību šo cilvēku acīs," sacīja Jādla.

Viņš pastāstīja, ka Kijivā milzu projekti tiek īstenoti ļoti ātri - desmit mēnešu laikā tiek izbūvēts vesels ciemats ar 400 ēkām, kas paredzētas cilvēkiem, kuri ir zaudējuši visu.

"Tās ir milzu investīcijas, tādas, kādas neredzam ne Rīgā, ne Tallinā. Tas nozīmē, ka cilvēki tic drīzam mieram. Viņi saprot, ka risks pastāv, ka viņi var šodien uzcelt namu, bet rīt tas var tikt sagrauts. Nekādu garantiju vai apdrošināšanas kara laikā nav, tikai cerības. Tomēr atjaunošanas projektu temps kara apstākļos ir ļoti pārsteidzošs," izteicās Jādla.

Viņaprāt, eiropiešiem noteikti ir jāspēj ukraiņiem palīdzēt vietējo varas iestāžu līmenī un daudzas mūsu municipalitātes to arī dara.

"Reģionu komitejas līmenī spriežam, kā efektīvāk visu šo kustību ievirzīt pareizajā virzienā, lai palīdzētu Ukrainas pilsētām atjaunošanas darbos," skaidroja bijušais Rakveres mērs, kurš arī šobrīd ir Rakveres domes deputāts. "Uz vietas Ukrainā ļoti labi var just, ka vairums ukraiņu vēlas atgriezties savās mājās. Viņi ir gatavi šo valsti atjaunot, bet dzīvojamās bāzes atjaunošanā viņiem noteikti ir vajadzīga mūsu palīdzība."

Jādla uzsvēra, ka ar dažādiem Ukrainas atjaunošanas projektiem mums ir jādod cerības vietējiem cilvēkiem, kuriem klājas pavisam grūti.

"Ukrainā pieredzēju, ka nav iespējams gulēt, kad vienas nakts laikā trīs reizes atskan gaisa triecienu trauksme. Visa nācija neguļ jau divus gadus. Šo cilvēku piedzīvotais ir vārdos neaprakstāms. Mums viņiem ir jāpalīdz," viņš norādīja.

Kā lielākās problēmas, ar ko saskaras Ukrainas pašvaldības, Jādla minēja enerģijas un ūdens apgādes tīklu iznīcināšanu. Piemēram, Mikolajivas pilsētas arhitekts stāstījis, ka pēc ūdensapgādes sistēmas iznīcināšanas viņiem ir jāķeras pie jūras ūdens attīrīšanas no sāls, jo pretējā gadījumā daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji nevarēs lietot tualetes.

Politiķis uzskata, ka vietējie iedzīvotāji ļoti labi redz, no kurienes nākusi palīdzība vai finansējums kādam projektam. "Domāju, ka vietējie tādas lietas redz. Mēs Baltijas valstīs esam pieraduši pie finansējuma no ES un pārāk neinteresējamies, no kurienes šī nauda nāk, jo esam savienībā jau 20 gadus. Tikmēr Ukrainā nauda ir daudz personalizētāka, cilvēki redz, ka palīdzība ir nākusi, piemēram, no Latvijas, no Rakveres sadraudzības pilsētas Cēsīm vai citām pilsētām," sacīja Jādla.

Eiropas Reģionu komitejā risinājumi un gan lokālo, gan reģionālo varas iestāžu rīcības scenāriji krīzes situācijās tiek meklēti visas Eiropas līmenī. Kā vienu šādu krīzi Jādla izcēla migrāciju, kas ir sarežģījusies kara Ukrainā dēļ. Viņš arī darbojas lielākajā Igaunijas izmitināšanas organizācijā, kā arī ir Eiropas lielākās izmitināšanas organizācijas "Housing Europe" valdes loceklis.

"Šajā organizācijā, kā arī Reģionu komitejā man ir iespēja paust viedokli par izmitināšanas politikas nākotni vietējā un reģionālā līmenī, par to, ko mēs iesakām Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam darīt nākamajā periodā," skaidroja Jādla. "Manu tēmu vidū ir arī sāpīgais jautājums par to, ko cilvēki šodien reāli spēj atļauties. Redzam, ka, piemēram, cenas Rīgas centrā pastāvīgi pieaug un cilvēkiem nākas pārvākties dzīvot ārpus Rīgas."

Politiķis norādīja, ka Reģionu komitejas līmenī tiek pārstāvēti vairāk nekā miljons vietējo un reģionālo politiķu visā Eiropā.

"Tas ir milzīgs pašvaldību domnieku tīkls. Jautājums ir par to, kā mēs spējam reprezentēt savu kopīgo balsi, kā izmantojam savu kopējo ietekmi, lai risinātu savas problēmas. Eiropas Savienība (ES) bieži pieņem vērienīgas un ambiciozas programmas, kas tad lokālā līmenī būs jāīsteno mums pašiem. Gan attiecībā uz izmitināšanu, gan jebko citu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mums ir tāda pārstāvības organizācija kā Reģionu komiteja, kas padara mūsu balsis daudz pamanāmākas Eiropā," norādīja Jādla.

Viņš skaidroja, ka Eiropas Reģionu komiteja cenšas tikt sadzirdētām arī tām valstīm, kas tikai drīzumā kļūs par ES dalībvalstīm, kuras saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, kādi savulaik bija Baltijas valstu priekšā.

"Par šīm valstīm varam spriest pēc sava piemēra. Padomājiet par pārmaiņām pēdējo 20 gadu laikā - bez ES Igaunija, Latvija un Lietuva varētu būt pavisam citādākas valstis. Šīs pārmaiņas redzam visur. Es ļoti labi redzu, kā mainījušās Cēsis, cik ļoti pilsēta ir attīstījusies," sacīja Jādla, kuru ar Cēsu mēru Jāni Rozenbergu vienojot sena draudzība. "To pašu redzam arī Rakverē, kur ES investīcijas sasniedz 50 miljonus - pilsētas trīs gadu budžetu."

Visu interviju ar bijušo Rakveres mēru un Eiropas Reģionu komitejas locekli Andresu Jādlu lasiet sadaļā LETA+:

https://www.leta.lv/plus/35763581-BC51-405B-BCBA-956FB7FA0447/