Rīga, 23.febr., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien noraidīja deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu Pašvaldību likumam, kas paredzētu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram atņemt tiesības atstādināt pašvaldības domes priekšsēdētāju.

Valainis rosināja noteikt, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumā noteiktos amata pienākumus, par viņa atbrīvošanu lemj Administratīvā apgabaltiesa pēc ministra pieteikuma. Savukārt ministram pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā būtu jāaicina dome lemt par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata.

Diskusijas saistībā ar normām par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu ilga vairāk nekā stundu. To laikā tika pausti dažādi argumenti, kādēļ ministram šādām tiesībām nebūtu jābūt.

Kā piemērs tika minēts kādreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīkojums par Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") atstādināšanu, kas esot bijis politisku motīvu vadīts un ar tiesas lēmumu atcelts.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādīja, ka pēdējos gados ir bijuši tikai divi gadījumi, kad šīs tiesības tikušas izmantotas. Viens gadījums esot bijis, atstādinot Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet otrs, atstādinot Ikšķiles novada domes priekšsēdētāju Induli Trapiņu (LZP).

Turklāt tika skaidrots, ka domes priekšsēdētājiem esot iespēja vērsties Administratīvajā tiesā, lūdzot pagaidu aizsardzību. Ja pirmsšķietami būs redzams, ka ministra rīkojums ir prettiesisks, tad tas tiks atcelts ar tiesas lēmumu.

Kā ziņots, Saeima jauno Pašvaldību likumu konceptuāli atbalstīja 2021.gada aprīlī. Pašlaik notiek priekšlikumu skatīšana otrajam lasījumam. Kopumā iesniegti 315 priekšlikumi. Lielākā daļa priekšlikumu ir jau izskatīta.

Lai priekšlikumu izskatīšana notiktu raitāk, plānots sasaukt papildu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes piektdienās.

Kā sākotnēji skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kopš likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanas 1994.gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, kas rada nepieciešamību pēc izmaiņām pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā.

Izmaiņas nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību vairot sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Likumprojekts paredz lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.

Pašvaldību likumā tiks noteikti mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās iedzīvotāju interesēm.

Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana. Likumprojektā iekļauts arī precīzs pašvaldības informatīvo izdevumu skaidrojums.

Precizēti arī domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, kuru noregulējums šobrīd spēkā esošajā likumā ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.

Jaunajā likumprojektā ir precizēts pašvaldību autonomo funkciju formulējums, pamatojoties uz nozaru ministriju sniegtajiem priekšlikumiem, kā arī tiek konkretizēta pašvaldību atbildība, piemēram, skaidri nosakot, ka no 2024.gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policijai.