Strasbūra, 9.maijs, LETA. Strasbūrā ar svinīgu ceremoniju noslēgusies Konference par Eiropas nākotni.

Konferences noslēguma pasākumā Eiropas Parlamenta (EP) ēkā Strasbūrā ar runām uzstājās augstākās Eiropas Savienības (ES) amatpersonas, savās runās uzsverot nepieciešamību veikt reformas ES, bet vienlaikus atgādinot, ka Eiropas vērtības, tiesiskums un demokrātija ir īpaši nozīmīgas laikā, kad Krievija ar iebrukumu Ukrainā atkal ir sākusi karu Eiropā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vairākkārt uzsvēra, ka konferences laikā izteiktie Eiropas pilsoņu ierosinājumi labākai nākotnei blokā tiks ņemti vērā un jau ir sākts darbs pie to ieviešanas.

"Miera un labklājības, godīguma un progresa solījums" ir svarīgs eiropiešiem, tādēļ ir jāīsteno pilsoņu iniciatīvas, teica Leiena, piebilstot, ka jau septembrī, kad gaidāma viņas ikgadējā runa par stāvokli ES, tiks prezentēti pirmie rezultāti konferences priekšlikumu īstenošanai.

"Jūs esat mums pateikuši, kur vēlaties nonākt, un mūsu pienākums ir atrast vistiešāko veidu, kā šo mērķi sasniegt," piebilda EK prezidente, solot, ka nepieciešamības gadījumā tiks grozīti arī ES pamatlīgumi.

Leiena mudināja atrast mehānismu, kā pilsoņu līdzdalība un viedokļa paušana būtu iespējama, izskatot ES lēmumus.

Kā pauda EK prezidente, viedokļu un uzskatu dažādība, tiesiskums un cerības par nākotni Eiropā ir "spēcīgākas par jebkuru militāro parādi, kas brīdī, kamēr mēs runājam, virzās par Maskavas ielām", kur tiek atzīmētas Otrā pasaules kara beigas.

"Nekad nevajag kā pašsaprotamu uztvert Eiropas būtību un nozīmi. Eiropa ir no traģēdijas dzimis sapnis. Un šodien tas sapnis visspožāk mirdz ukraiņu sirdīs un prātos. Šie cilvēki vēlas cīnīties un mirt par šo sapni," piebilda Leiena.

EK prezidente uzrunāja arī Ukrainas iedzīvotājus un Eiropas valstīs patvērumu guvušos bēgļus, sakot, ka "Eiropas nākotne ir arī jūsu nākotne, Eiropas demokrātija ir arī jūsu demokrātija".

"Slava Ukrainai! Ilgu mūžu Eiropai," savu runu noslēdza Leiena.

EP priekšsēdētāja Roberta Metsola norādīja, ka Covid-19 pandēmija un jo īpaši Krievijas iebrukums Ukrainā ir vairojis aicinājumus padziļināt Eiropas integrāciju un uzņemt jaunas dalībvalstis no austrumiem.

Kā jomas, kur nepieciešamas visakūtākās izmaiņas, Metsola minēja aizsardzību un enerģētiku, kā arī "vairāk Eiropas" veselības aprūpes sistēmā, integrējot nacionālās veselības aprūpes sistēmas un padarot veselības aprūpi vienlīdzīgāku visās bloka dalībvalstīs.

Savā uzrunā EP priekšsēdētāja norādīja, ka "Eiropai nav alternatīvas". "Eiropas nākotne ir saistīta ar Ukrainas nākotni," Metsola uzsvēra.

Arī ES pašreizējās prezidējošās valsts Francijas prezidents Emanuels Makrons atzina, ka pirms gada Konference par Eiropas nākotni tika sākta citā ģeopolitiskajā kontekstā, bet tagad demokrātijas un Eiropas vērtību nozīme ir vēl izteiktāka, kad Krievija ir iebrukusi suverēnā Eiropas valstī.

Francijas prezidents pauda pārliecību, ka ES institūciju un dalībvalstu vienotā un saskaņotā rīcība cīņā pret Covid-19 pandēmiju un saistībā ar karu Ukrainā, apliecina, ka reformas ir ne tikai nepieciešamas, bet arī iespējamas un ātri īstenojamas.

Makrons uzteica "intelektuālās diskusijas", kurās Eiropas pilsoņi un Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki izstrādāja ieteikumus demokrātijas un ES stiprināšanai.

"Francija neatkāpsies no uzdevuma veidot spēcīgāku Eiropu," solīja Francijas prezidents, kurš nedēļas nogalē tika inaugurēts uz otru piecu gadu amata termiņu.

Ukrainas, Moldovas un Gruzijas centieni pievienoties ES liek arī blokam pārskatīt savu ģeogrāfiju un organizāciju, atzina Makrons, vienlaikus piebilstot, ka ES nevar būt vienīgā struktūra Eiropā, tādēļ ir jāstrādā, lai saglabātu ES vienotību, bet no otras puses ļautu arī citām valstīm kontinentā vadīties pēc ES vērtībām.

"Eiropa ir traki sapņi, nepieredzētas ambīcijas un kolektīvā spēja iziet uz kompromisiem," secināja Makrons.

Lai Eiropa izdzīvotu, tai nekavējoties ir jāmainās, Konferences par Eiropas nākotni noslēguma pasākumā pirmdien teica konferences līdzpriekšsēdētājs un EP deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstats.

"Tagad tas ir izdzīvošanas jautājums, un Konference mums piedāvā ierosinājumus, lai mēs varētu turpināt šo ceļu, lai Eiropa neizzustu," viņš sacīja EP ēkā Strasbūrā notiekošajā pasākumā.

Verhofstats uzteica Eiropas vērtības un ambiciozo Konferences par Eiropas nākotni eksperimentu ar pilsoņu iesaisti, tomēr vienlaikus viņš brīdināja par kraso atšķirību staro Krievijas "militārisma delīriju" un Eiropas Savienības (ES) apņēmību ar jaunu sparu īstenot miera projektu.

Bijušais Beļģijas premjerministrs norādīja, ka nākotnē, kur pastāvēs tādas lielvaras kā Ķīna un Krievija, tikai vienots Eiropas bloks un integrācija ļaus eiropiešiem pilnībā izmantot savas vērtības un brīvības.

Konferences līdzpriekšsēdētājs uzsvēra, ka konferences laikā izstrādāto priekšlikumu ieviešana padarīs ES demokrātiskāku, par "savienību, kas var ātri reaģēt, un izlēmīgāku, saskaroties ar rītdienas problēmām".

"Cilvēkiem nav bail no pārmaiņām, ir dedzība mainīt sabiedrību, un viņi vēlas, lai tas notiktu tagad," teica Verhofstats, atzīstot. ka eiropiešiem patīk Eiropas projekts, bet viņi asi kritizē savienības institūciju darbu.

Pasākumā Konferences par Eiropas nākotni līdzpriekšsēdētāji iesniedza ES iestāžu vadītājiem konferences noslēguma ziņojumu.

Uz pasākumu Strasbūrā aicināti ne tikai 449 Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki, bet arī 120 ES pilsoņu paneļdiskusiju dalībnieki, kā arī vietējo skolu skolēni un apmaiņas programmas "Erasmus" studenti.

Tāpat ceremonijā piedalīsies par Eiropas lietām atbildīgie ES dalībvalstu ministri un citi viesi.

Konferences par Eiropas nākotni plenārsēdē 30.aprīlī tika pieņemti 49 ierosinājumi ar vairāk nekā 300 pasākumiem. Ierosinājumi apkopoti deviņās tēmās un balstīti uz 178 Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju, nacionālo diskusiju un pasākumu, Eiropas Jaunatnes pasākuma rekomendācijām, kā arī 16 274 idejām, kuras konferences daudzvalodu digitālajā platformā atbalstītas un komentētas 43 734 reižu.

Pēc noslēguma ziņojuma saņemšanas trīs ES pārvaldības iestādes atbilstoši savai kompetencei izvērtēs, kā efektīvi īstenot ziņojumā izteiktos ierosinājumus.

EP deputāti jau pagājušajā nedēļā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā pauda atbalstu konferences secinājumiem un aicināja sākt darbu, lai grozītu ES pamatlīgumus.

Šodien noslēdzas arī iespēja iesniegt savas idejas un izteikties par citu idejām Konferences par Eiropas nākotni daudzvalodu digitālajā platformā.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, EP un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta pērn 9.maijā, Eiropas dienā.