Rīga, 26.aug., LETA. Latgales plānošanas reģions aicina pilnveidot Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, otrdien preses konferencē informēja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!").

Viņš likumprojektu vērtēja kā pavirši izstrādātu un nekvalitatīvu, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz Latgales pašvaldību ekonomisko attīstību.

Latgales pašvaldību vadītāji vienojušies nosūtīt Ministru prezidentei, Saeimai, Aizsardzības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Lielo pilsētu asociācijai vēstuli, kurā aicina vērst uzmanību uz būtiskām likumprojekta neatbilstībām Latvijas Satversmei un tiesiskas valsts principiem.

Vēstulē pašvaldību vadītāji norāda, ka likumprojektā ir nepietiekama regulējuma konkretizācija, proti, nav pietiekami skaidri noteikta 30 kilometru (km) pierobežas teritorija - tā ir minēta tikai anotācijā, nevis likumā. Teritorijas noteikšana un pašvaldību īpašumu statuss ir būtisks jautājums, kas jānosaka pašā likumā, nevis jādeleģē Ministru kabinetam, uzskata pašvaldību vadītāji.

Turklāt likumprojekts neparedz kārtību, kādā tiek organizēti infrastruktūras izveides pasākumi uz pašvaldības īpašumiem, piemēram, skolās, kapsētās. Pašvaldībām nav pienākuma nodot īpašumus vai slēgt vienošanos ar Aizsardzības ministriju.

Likumprojekta normās par koku ciršanu un teritorijas sakārtošanu ir runa tikai par privātīpašumiem, bet nav paredzēts regulējums, ja īpašums pieder pašvaldībai.

Pašvaldību vadītāji uzskata, ka tām jābūt vismaz tiesībām tikt informētām par būvniecību savā teritorijā arī tad, ja tā notiek uz valsts zemes vai privātīpašniekiem piederošajos īpašumos.

Vietvaru vadības ieskatā likumprojekts ir pretrunā ar tiesiskuma un vides aizsardzības principiem, kuri ir noteikti Satversmē un Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos. Likumprojekta 5.pants nosaka, ka uz infrastruktūras izbūvi neattiecas būvniecības, mežsaimniecības un vides aizsardzības prasības. Šāda vispārīga atkāpe no spēkā esošajiem likumiem ir pretrunā Satversmes 1.pantā nostiprinātajam tiesiskuma principam.

Likumprojekts neatbilstoši ierobežo Satversmes 115.pantā nostiprinātās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Arī ES tiesību akti aizsargā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, piemēram, "Natura 2000", kas atrodas pierobežā.

Ja likumā likumdevējs vēlas nostiprināt nepieciešamās atkāpes no pašvaldību teritorijas plānojumos noteiktā, tas jāformulē precīzi likumā, piemēram, paredzot tiesības būvēt arī pretēji plānojumam, nevis vispārīgi atceļot vides un būvniecības normu piemērošanu, uzskata Latgales pašvaldību vadītāji.

Turklāt likumprojekts paredz būtiskus īpašuma tiesību ierobežojumus privātpersonām. Lai gan tas atsaucas uz sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu, nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai papildu ierobežojumi ir samērīgi un tiesiski pamatoti, uzsver pašvaldību vadītāji.

Vietvaras uzskata, ka likumprojekta anotācija nesniedz pietiekamu izvērtējumu par ietekmi uz tiesību sistēmu, starptautiskajām saistībām un pašvaldību budžetiem. Anotācijā minētie argumenti, piemēram, vides aizsardzības normu neievērošana, nav pietiekami, lai attaisnotu plašas atkāpes no Satversmes un ES tiesību aktiem.

Likumprojekta anotācijā netiek vērtēta ietekme uz tautsaimniecību, tomēr nepietiekami caurskatāms īpašumu process var mazināt reģiona investīciju pievilcību, banku kreditēšanas nosacījumus pierobežā un iedzīvotāju noturību.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka projekta tiesiskajam regulējumam nav ietekmes uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem un teritoriju attīstību. Latgales plānošanas reģions vērš uzmanību, ka likumprojekts ir vērtējams arī nacionālā līmeņa attīstības plānošanas kontekstā. Atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027.gadam (NAP2027) valsts politikai jābūt saskaņotai ar četriem stratēģiskajiem mērķiem un sešām prioritātēm, kas sadalītas 18 rīcības virzienos ar noteiktiem rezultātu rādītājiem, atbildīgajām institūcijām un sasniedzamajiem uzdevumiem.

Ņemot vērā minēto, pašvaldību vadītāji uzskata, ka likumprojektā ir pretruna ar NAP2027 rīcības virzienu "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide". NAP2027 paredz, ka Latvijas teritorijā ir jāveido tiesiskā, administratīvā un finanšu vide, kas veicina konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstību, piesaistot ārvalstu un vietējās investīcijas. Likumprojektā paredzētā neskaidrā kārtība par īpašumu atsavināšanu un būvniecību ārpus vispārīgajiem tiesiskajiem regulējumiem rada riskus, ka ārvalstu investori, izvērtējot drošības situāciju un īpašumu tiesību aizsardzības garantijas, varētu atteikties no ieguldījumiem pierobežā.

Pašvaldības ieskatā likumprojekta piemērošana var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz atsevišķiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanas projektiem un to plānoto rādītāju sasniegšanu. Kā vienu no piemēriem var minēt Daugavpils pašvaldības īstenojamo Atveseļošanas fonda līdzfinansēto projektu par Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) industriālā parka izveidi, kura mērķis ir izveidot nacionālas nozīmes industriālo parku un piesaistīt privātās investīcijas 18,36 miljonus eiro, radot vismaz 82 jaunas darbavietas ar augstu pievienoto vērtību.

Ņemot vērā, ka šī projekta īstenošanas vieta Locikos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā, atrodas 30 km attālumā no robežas, likumprojekta normas par īpašumu atsavināšanu un pretmobilitātes pasākumu īstenošanu var būtiski negatīvi ietekmēt investīciju piesaisti un radīt priekšstatu par nestabilu uzņēmējdarbības vidi Austrumu pierobežā.

NAP2027 uzsver, ka reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana ir priekšnoteikums ilgtspējīgai tautsaimniecības izaugsmei. Likumprojekts, radot papildu riskus investīciju videi pierobežā, apdraud Latgales reģiona konkurētspēju, turpina veicināt nevienlīdzību, sociālekonomisko lejupslīdi un var saasināt straujo reģiona depopulācijas problēmu.

Vienlaicīgi Latgales plānošanas reģions lūdz ņemt vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji šā gada jūlija vizītes laikā Latvijā ir atzinuši Austrumu pierobežas pašvaldību stiprināšanas nozīmīgumu, īpaši investīciju piesaistes un reģionālās drošības jomā. Papildus tam EK 2025.gada 16.jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmu 2028.-2034.gadam ir uzsvērta nepieciešamība pēc mērķorientēta atbalsta austrumu pierobežas reģioniem, kurus visvairāk ietekmē Krievijas agresijas karš pret Ukrainu.

Minētais priekšlikums atbilst arī Ministru kabineta 2025.gada 20.janvārī apstiprinātajam Rīcības plānam Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kurā ir noteikta nepieciešamība piesaistīt papildu Eiropas Savienības un valsts budžeta resursus reģiona drošības un ekonomiskās aktivitātes nodrošināšanai. Rīcības plāna īstenošanai nepieciešams tiesiskais ietvars, kas radītu pamatu īpašu atbalsta mehānismu ieviešanai.

Latgales plānošanas reģions rosina izvērtēt iespēju precizēt Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu kopā ar anotāciju, skaidri definēt Austrumu pierobežas teritoriju ar tās administratīvajām teritorijām, nosakot īpašu tiesisko regulējumu investīciju aizsardzībai un austrumu pierobežas reģionu specifiskajām vietējām vajadzībām.

Pašvaldību vadītāji iesaka izstrādāt alternatīvu likumprojektu Austrumu pierobežai, konkrēti definējot Austrumu pierobežas administratīvās teritorijas vismaz 30-50 km teritorijā no valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, paredzot sistemātisku, mērķtiecīgu un stratēģisku atbalsta instrumentu šo teritoriju ekonomiskajai attīstībai, iedzīvotāju noturībai un labklājības nodrošināšanai pierobežas reģionā. Alternatīvā likumprojekta līmenī būtu jānostiprina Austrumu pierobežas pašvaldībām paredzētais valsts un ES atbalsts, uzlabojot infrastruktūru un savienojamību, sekmējot ekonomisko aktivitāti un iedzīvotāju labklājību.

Pamatojoties uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, alternatīvā likumprojekta izstrāde Latvijas Austrumu pierobežas reģionam ir juridiski pamatota un nepieciešama, tā stiprinātu pašvaldību tiesiskās iespējas reģionālās izaugsmes un investīciju piesaistes nodrošināšanā, kā arī radītu tiesisku regulējumu mērķtiecīgai un ilgtermiņa investīciju piesaistei Austrumu pierobežas attīstībai, uzskata vēstules autori.

Vēstuli valsts institūcijām parakstījis Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (JV).

Kā vēstīts, 17.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu. Likums vēl jāpieņem parlamentam.