Rīga, 21.maijs, LETA. Eiropas Savienības (ES) pilsoņi vēlas aktīvāku ES iesaistīšanos transnacionālu problēmu risināšanā, uzlabot iedzīvotāju labklājību un stiprināt ES stratēģisko autonomiju, norādīts Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā.

Tematā "Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un darbavietas" Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki vienojās par sešiem priekšlikumiem.

Ziņojumā norādīts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un Covid-19 pandēmija ir mainījušas ES seju, un konferencei jāņem vērā šī kara sociālās un ekonomiskās sekas jau tā sarežģītajā laikā pēc pandēmijas. Ziņojumā uzsvērts, ka tai pat laikā klimata pārmaiņas turpina radīt draudus cilvēcei un tām būs dramatiska ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. No saņemtajiem ieteikumiem skaidrs, ka ES pilsoņi vēlas spēcīgāku ES rīcību un iesaistīšanos transnacionālu problēmu risināšanā, piemēram, cīņā pret nevienlīdzību, klimata pārmaiņām un migrācijas problēmu risināšanā.

Nepieciešama arī visaptveroša stratēģija, lai uzlabotu ES pilsoņu labklājību dažādos dzīves aspektos, norādīts ziņojumā. Tajā teikts, ka daži šīs stratēģijas elementi atrodami jau esošajā politikā, un tos var sasniegt, pilnībā izmantojot esošo institucionālo sistēmu ES un valstu līmenī, bet citiem būs nepieciešamas jaunas politikas un dažos gadījumos izmaiņas ES līgumos.

Ziņojumā uzsvērts, ka ir gan iespējams, gan nepieciešams pārveidot ES tādā veidā, kas garantēs tās stratēģisko autonomiju, ilgtspējīgu izaugsmi, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu un cilvēku progresu, nenoplicinot un neiznīcinot mūsu planētu. Ziņojumā iekļautie seši priekšlikumi paredzēti šo mērķu sasniegšanai.

Priekšlikuma "Ilgtspējīga izaugsme un inovācijas" ietvaros konferences dalībnieki ierosinājuši ES atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgu un noturīgu izaugsmes modeli un papildināt tradicionālos makroekonomikas rādītājus ar jauniem rādītājiem, lai labāk atspoguļotu jaunās Eiropas prioritātes, piemēram, Eiropas Zaļo līgumu un ekoloģiskās un digitālās pārmaiņas, kā arī cilvēku labklājību. Šī mērķa sasniegšanai izvirzīti deviņu uzdevumi.

Ierosināts atbalstīt zaļākus ražošanas procesus un atbalstīt vietējo ražošanu un patēriņu, veicināt ilgtspējīgu un aprites ekonomiku. Rosināts arī pārskatīt ES ekonomikas pārvaldību un Eiropas semestra procesu, lai nodrošinātu, ka zaļā un digitālā transformācija, sociālais taisnīgums un sociālais progress iet roku rokā ar ekonomikas konkurētspēju, neignorējot Eiropas semestra ekonomisko un fiskālo raksturu.

Aicināts arī risināt vienreiz lietojamā plastmasas iepakojuma/tvertņu izmantošanas problēmu un paplašināt Eiropas tehnoloģiju izmantošanu, padarot tās par dzīvotspējīgu alternatīvu ārvalstu tehnoloģijām. Rosināts arī atbalstīt pētījumus par jauniem materiāliem un tehnoloģijām, kā arī inovatīvu esošo materiālu pielietojumu, vienlaikus gādājot, ka šie pētījumi nedublējas. Ziņojumā arī mudināts pievērsties enerģijas ilgtspējībai un pieejamībai un iekļaut ambiciozus sociālos, darba un veselības standartus jaunajos ES tirdzniecības līgumos.

Priekšlikumā "ES konkurētspējas uzlabošana un vienotā tirgus padziļināšana" izvirzīts mērķis stiprināt Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju un noturību, vienoto tirgu, rūpniecību un mazināt stratēģiskās atkarības. Uzsvērta arī nepieciešamība iedrošināt mazos uzņēmumus un jaunuzņēmumus. Priekšlikumā iekļauts 21 uzdevums.

Aicināts attīstīt skaidru redzējumu par Eiropas ekonomiku, veicināt sociālo un ekonomisko konverģenci vienotajā tirgū, bet arī mazināt produktu standartizēšanu un atzīt lokālo un reģionālu kultūru un ražošanas īpatnības. Rosināts veidot spēcīgu rūpniecības bāzi un atbalstīt inovācijas tehnoloģijās.

Ziņojumā arī aicināts pievērst īpašu uzmanību visām jaunajām iniciatīvām attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas raksturoti kā Eiropas ekonomikas mugurkauls. Rosināts identificēt un attīstīt stratēģiskus sektorus, tostarp kosmosa nozari un robotiku, un investēt ekonomikā, kas balstīta uz tūrismu un kultūru. Aicināts arī palielināt pamata preču ražošanu Eiropā.

Konferences dalībnieki arī uzskata, ka jāveicina ES uzņēmumu digitalizācija, pārrobežu sadarbība un jāsamazina birokrātija, kur tas iespējams. Rosināts arī pastiprināt cīņu pret viltošanu un negodīgu konkurenci. Ziņojumā uzsvērts, ka vienotā tirgus nostiprināšanai un aizsardzībai jābūt prioritātei arī turpmāk un visām jaunajām ES iniciatīvām jāveic "konkurētspējas pārbaude".

Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā arī rosināts uzlabot darba tirgu funkcionēšanu, lai tie nodrošina taisnīgākus darba apstākļus un veicina dzimumu līdztiesību un nodarbinātību, tai skaitā jauniešu nodarbinātību.

ES, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir jācenšas izbeigt strādājošo nabadzību, aizliegt neapmaksātas prakses vietas un nodrošināt godīgu darbaspēka mobilitāti ES, uzskata konferences dalībnieki.

Ziņojumā izvirzīts par mērķi pilnībā īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un mērķus 2030.gadam. Vienlaikus aicināts respektēt nacionālās tradīcijas un sociālo partneru autonomiju un sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Šo mērķu sasniegšanai izvirzīti deviņi uzdevumi.

Ziņojumā arī aicināts mazināt nevienlīdzību, cīnīties pret sociālo atstumtību un nabadzību. Aicināts ieviest visaptverošu nabadzības apkarošanas stratēģiju, cita starpā ieviešot minimālās algas, kopēju ES regulējumu minimālo ienākumu shēmām un nodrošināt pienācīgus sociālos mājokļus. Šo mērķu sasniegšanai izvirzīti kopumā 14 uzdevumi, tostarp pasākumi līdzsvarotas darba un privātās dzīves nodrošināšanai un jauniešu un invalīdu nodarbinātības veicināšanai.

Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā arī aicināts risināt problēmas, ko rada demogrāfiskās pārmaiņas ES, tai skaitā zemā dzimstība un sabiedrības novecošanās, un atbalstīt eiropiešus visos dzīves ciklos. Šis priekšlikums ietver desmit uzdevumus.

Rosināts visā ES nodrošināt kvalitatīvu, pieņemamu un pieejamu bērnu aprūpi, lai mātes un tēvi var viegli līdzsvarot savu darba un ģimenes dzīvi. Aicināts sekmēt jauniešu nodarbinātību, nodrošināt atbalstu ģimenēm visās ES valstīs un strādāt pie tā, lai visas ģimenes bauda vienlīdzīgas ģimenes tiesības visās dalībvalstīs, piebilstot, ka tas varētu ietvert arī tiesības uz laulībām un adopciju. Rosināts atbalstīt elastīgus pensionēšanās vecumus un noteikt minimālās pensijas un garantēt adekvātu sociālo un veselības aprūpi gados vecākiem cilvēkiem.

Priekšlikumā "Fiskālā un nodokļu politika" norādīts, ka ES būtu jāveicina uz nākotni orientētas investīcijas, kas vērstas uz zaļo un digitālo transformāciju ar spēcīgu sociālo un dzimumu vienlīdzības dimensiju. Norādīts arī, ka ES jāņem vērā sociālā un ekonomiskā ietekme, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, un saikne starp ES ekonomikas pārvaldību ar jaunu ģeopolitisko kontekstu un ES budžeta stiprināšanu.

Ziņojumā norādīts, ka eiropieši vēlas nodokļu slogu novirzīt prom no cilvēkiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un vērsties pret tiem, kas izvairās no nodokļiem, lielajiem piesārņotājiem un piemērot nodokļus lielajiem digitālajiem gigantiem. Šī mērķa sasniegšanai piedāvāti seši uzdevumi.

Kā ziņots, 9.maijā - Eiropas dienā - svinīgi noslēdzās Konference par Eiropas nākotni. ES iedzīvotāju paneļdiskusijās, nacionālajos paneļos un daudzvalodu digitālajā platformā izteiktie ierosinājumi dzīves ES uzlabošanai apkopoti deviņās tēmās.

Kopumā izstrādāti 49 ierosinājumi, kuru īstenošanai ieteikti 325 pasākumi.

ES vadības pārstāvji ir pauduši apņēmību īstenot lielu daļu no konferences laikā izstrādātajiem priekšlikumiem un vairot pilsoņu iesaisti lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

Pēc noslēguma ziņojuma saņemšanas trīs ES pārvaldības iestādes atbilstoši savai kompetencei izvērtēs, kā efektīvi īstenot ziņojumā izteiktos ierosinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti jau pagājušajā nedēļā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā pauda atbalstu konferences secinājumiem un aicināja sākt darbu, lai grozītu ES pamatlīgumus.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta pērn 9.maijā, Eiropas dienā.