Rīga, 16.febr., LETA. Koalīciju veidojošā partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) kategoriski iestājas pret Daugavpils Universitātes (DU) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU) bez objektīva pamatojuma, aģentūru LETA informēja AS pārstāve Līga Bulmeistere.

AS norāda, ka 15.februārī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) "nesaprotamas steidzamības kārtā" esot izziņojusi it kā panākto vienošanos par DU reorganizāciju, to pievienojot LU.

"DU ir 2600 studējošie, kas pēc būtības atbilst zinātniskās universitātes statusam. DU tradīcijas ir svarīgs bastions Latgales reģiona zinātniskās dzīves izaugsmei, kā arī DU ir liela loma latviskuma un nacionālās identitātes stiprināšanai Daugavpilī - otrajā lielākajā Latvijas pilsētā," akcentē AS frakcijas vadītāja vietnieks, no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētais Saeimas deputāts Juris Viļums.

Viļums uzsver, ka AS iebilst "pret šādu pēkšņu un neizvērtētu augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu un pēc būtības reģionu augstskolu diskreditēšanu no ministrijas puses".

Arī DU pārstāvji Saeimā Latgales apakškomisijas un Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas kopsēdē norādījuši, ka IZM esot "vienpersoniski nākusi klajā ar šādu paziņojumu", jo, lai gan ir notikušas sarunas un konsultācijas, galīgais lēmums nav pieņemts nevienā no DU lēmējinstitūcijām.

"Nav pieņemams, ka jautājums tiek virzīts bez stratēģiskās izpētes un pamatots tikai ar subjektīvu ministrijas viedokli, ka DU viena pati nevarēšot turpmāk pastāvēt, ka tā nevarēšot piedāvāt ne konkurētspējīgas programmas, ne kvalitāti," sašutumu pauž Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS).

AS pauž, ka DU pievienošanu LU IZM argumentē ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo situāciju saistībā ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) ierosināto kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos iepirkumos ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars gan atzīmē, ka nav izprotams arguments par korupcijas ēnu kaut vai tāpēc, ka arī LU ir bijuši kriminālprocesi saistībā ar kukuļdošanu un identificētas pārvaldības problēmas.

"Tādēļ nav skaidrs, kā šis varētu uzlabot kopējo augstākās izglītības kvalitāti Latvijā kopumā. Mums ir arī pamatotas bažas, ka DU loma tiks nonivelēta līdz LU nelielas fakultātes statusam," pauž Tavars.

AS pauž, ka DU zinātnes rādītāji ar katru gadu uzlabojoties, ko parādot pieaugošais "Scopus" un "Web of Science" publikāciju skaits, kas pēdējos gados ir virs 200 un 2021.gadā - virs 250. "Augstās raudzes publikāciju īpatsvars DU ir 40%. Jau otro gadu studējošo skaits pieaug, ir sadarbība starptautiskos projektos un ar ārvalstu universitātēm," norādīts AS izplatītajā paziņojumā.

Tāpēc partiju apvienībā prognozē, ka jau dažu gadu laikā DU izpildītu zinātnes universitātēm noteikto kritēriju.

Kā ziņots, IZM informēja, ka ministrijā esot panākta vienošanās par DU integrāciju LU. Ministrijā aģentūru LETA informēja, ka arī turpmāk DU misija būs saistīta ar valsts un reģiona izaugsmes izaicinājumu risināšanu.

Vienošanās rezultātā saskaņoto tālākās attīstības koncepciju DU rektorāta pārstāvji esot pārrunājuši ar augstskolas fakultāšu un zinātnisko institūtu vadību, kura savukārt konceptuāli esot piekritusi redzējumam par DU nākotni. Paredzamas diskusijas arī augstskolas padomē un senātā.

IZM skaidro, ka par minēto vienošanos informēta LU vadība, kas esot paudusi atbalstu abu universitāšu integrācijai.

Ministrija apņēmusies turpināt konstruktīvu sadarbību ar abām augstskolām par integrācijas risinājumiem, lai nodrošinātu maksimālu ieguvumu visām iesaistītajām pusēm.