Rīga, 15.okt., LETA. Valdība otrdien atbalstīja Valsts kancelejas (VK) izstrādāto regulējumu valsts iestādēm, kam vajadzētu veicināt sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību attīstības plānošanas procesos, ieviest jaunus līdzdalības veidus, iestādēm prasīt obligātu atgriezeniskās saites nodrošināšanu un ieviest iespējas sabiedrībai iesniegt ierosinājumus par līdzdalības nepieciešamību.

Regulējumā ir nostiprināts, ka sabiedrības līdzdalības iespēju īstenošanā tiešajā valsts pārvaldē centrāla loma ir Tiesību aktu projektu (TAP) portālam, kas ir galvenā platforma visu attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādei, līdzdalības iespēju nodrošināšanai, saskaņošanai ar ieinteresētajām pusēm un gala lēmuma pieņemšanai.

Tāpat regulējums paredz, ka līdzdalības iespējas turpmāk tiks nodrošinātas ne tikai attīstības plānošanā un tiesību aktu projektu izstrādē, bet arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās, tostarp reformu un publiskā finansējuma plānošanā.

VK atzīmē, ka publiskās pārvaldes iestādēm, organizējot līdzdalību, pēc iespējas ir jāņem vērā sabiedrības vajadzības. Piemēram, informācija par apspriežamajiem jautājumiem jāsniedz ievērojot vieglās valodas principus, jānodrošina iespēja piedalīties attālināti, jāorganizē apspriedes tuvāk mērķa grupām un jāpalīdz tiem, kam trūkst digitālo prasmju. Vienlaikus plānots noteikt rīcību situācijā, kad sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama. Šādā gadījumā iestādei būs jāsniedz publiski pieejams skaidrojums.

Tāpat, kā norāda VK, jaunajā regulējumā īpaši tiek uzsvērta mērķtiecīgas komunikācijas nozīme ar konkrētām sabiedrības grupām, lai tās savlaicīgi informētu par iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas tieši skar šīs grupas.

Līdztekus iestādēm būs pienākums sniegt atgriezenisko saiti sabiedrības pārstāvjiem par to izteiktajiem priekšlikumiem un vienlaikus informēt par turpmākajām iespējām iesaistīties, kā arī aktualizēt informāciju par līdzdalības procesa rezultātiem katrā projekta virzības posmā.

Līdz ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem tiks paplašināti arī sabiedrības iesaistes veidi, paredzot iespēju izmantot ne tikai jau zināmas līdzdalības metodes, bet arī iespēju praktizēt mūsdienīgus iesaistes formātus, pauž VK. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs piedalīties apspriedēs un publiskajās apspriešanās. Vienlaikus radīta iespēja izmantot domnīcas, deliberatīvo metodi, dialoga apļus un citas līdzdalības metodes. Noteikumos nostiprināta iespēja organizēt tikšanās ar sabiedrības pārstāvjiem, izmantojot attālinātas dalības formātu, kas, kā norāda VK, padara līdzdalību pieejamāku un elastīgāku, piemēram, iedzīvotājiem Latvijas reģionos.

VK atzīmē, ka līdz šim sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā iniciēja atbildīgā publiskās pārvaldes institūcija, tomēr nereti aktīva sabiedrības iesaiste tiek uzsākta pēc sabiedrības pārstāvju iniciatīvas. Līdz ar to sabiedrības pārstāvjiem turpmāk būs tiesības iesniegt ierosinājumus, ja līdzdalība kādā konkrētā procesā nav nodrošināta, paredz jaunais regulējums.

Tāpat sabiedrības pārstāvjiem tiks nodrošināta iespēja aktīvāk piedalīties publiskās pārvaldes institūciju konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, uzlabojot atklātību par šo padomju sastāvu un darbību.

Izmaiņas notikušas arī attiecībā uz publiskās apspriešanas termiņu. Attīstības plānošanas dokumentiem tas būs vismaz 30 dienas, bet normatīvo aktu projektiem - vismaz 14 dienas. Termiņi salāgoti ar citos normatīvajos aktos noteikto, piemēram, saskaņā ar Pašvaldību likumu pašvaldību saistošo noteikumu projektiem jānodrošina vismaz 14 dienas ilga publiskā apspriešana.

VK informē, ka jaunā sabiedrības līdzdalības kārtība balstās starptautiskajās tendencēs par inovatīvām un mūsdienīgām metodēm, kas paredz plašāku un padziļinātāku mērķa grupu iesaisti, piemēram, iedzīvotāju asamblejas, dizaina sprinti un citas metodes.

2023.gada 12.decembrī Eiropas Komisija apstiprināja ieteikumus par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas un efektīvas līdzdalības veicināšanu valsts politikas veidošanas procesos. VK informē, ka, pieņemot noteikumu projektu, Latvija būs aktualizējusi normatīvo ietvaru atbilstoši minētajos ieteikumos noteiktajam.

VK atzīmē, ka sabiedrības līdzdalība valdības un pašvaldību lēmumos ir būtiska, jo tā veicina atklātību, demokrātisko procesu stiprināšanu un uzticēšanos valsts institūcijām. Tas, kā norāda kancelejā, īpaši tika uzsvērts OECD pētījuma par uzticēšanos rezultātu prezentācijā 2024.gada jūlijā. Iedzīvotāju līdzdalība nodrošina, ka lēmumi labāk atbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, jo tie balstās uz dažādu grupu viedokļiem un pieredzēm. Tāpat aktīva iesaiste palīdz uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti, padarot politikas veidošanu caurskatāmāku un iekļaujošāku, kas savukārt veicina lielāku atbildību un vairo sabiedrības uzticību pieņemtajiem lēmumiem, pauž kancelejā.

Kā norāda VK, lai gan pēc OECD pētījuma 2023.gadā salīdzinoši ar 2021.gadu Latvijā sabiedrības uzticēšanās valdībai ir augusi par 4%, tā aizvien ir zemāka salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības un OECD dalībvalstīm. Jauno MK noteikumu īstenošana pēc būtības, izmantojot piedāvātās plašās iespējas, varētu būt solis pozitīvā virzienā, kā vairot uzticēšanos valsts pārvaldei, norāda VK.

Noteikumos paredzētais īstenojams institūciju budžeta ietvaros. Likumā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" VK prioritārā pasākuma "Valsts attīstības un plānošanas sistēmas pilnveide" ietvaros piešķirts papildu finansējums 2024.gadā 30 000 eiro apmērā, 2025.gadā - 35 000 eiro apmērā un 2026.gadā - 22 000 eiro apmērā Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna pasākumu īstenošanai.