Rīga, 22. okt., LETA. Slimnīcu un nozares organizāciju pārstāvji trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē aicināja Veselības ministriju (VM) pieņemt izlēmīgus lēmumus sistēmas sakārtošanai, tostarp ļaujot ārstniecības iestādēm pašām elastīgāk lemt par resursu izmantošanu un ārstniecības personu darba slodzes regulēšanu.

Nacionālais veselības dienests (NVD) prezentēja jaunākos datus par slimnīcu finansējuma izpildi, uzsverot, ka faktiski ārstēto pacientu skaits pēdējā gada laikā tiek salīdzināts ar iepriekšējā gada līgumā plānoto apjomu. Ar diagnozēm saistīto grupu (DRG) programmās plānots, ka pieaugums nepārsniegs 10%, bet citās programmās - ne vairāk kā iepriekšējā gadā. Savukārt, ja pēc sešiem vai deviņiem mēnešiem līgumā noteiktais apjoms nav izpildīts vismaz par 80% līdz 90%, slimnīcai var tikt samazināts finansējums.

Šogad stacionāro pakalpojumu finansējums kopumā sasniedz 679,9 miljonus eiro, tostarp reģionālajām slimnīcām izpilde astoņos mēnešos ir 100,4%.

No 674,25 miljonu eiro līguma summas astoņu mēnešu laikā izpilde ir 454,24 miljoni eiro, pārsniedzot plānoto par 1,79 miljoniem eiro. Starp reģionālajām slimnīcām visaugstāko izpildes rādītāju uzrāda Liepājas reģionālā slimnīca ar 102,06% izpildi, savukārt Vidzemes slimnīcai izpilde bijusi 100,73%. Rēzeknes slimnīca uzrāda 97,61% izpildi, bet Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā - 98,74%.

NVD dati liecina, ka kopējais stacionāro pakalpojumu finansējums 2024. gadā pieauga no 646,76 miljoniem eiro gada sākumā līdz 699,33 miljoniem eiro gada beigās. Savukārt 2025. gadā plānotā līguma summa uz gada sākumu ir 674,25 miljoni eiro, bet pēc pārplānošanas - 679,96 miljoni eiro. Lielāko finansējuma daļu starp reģionālajām slimnīcām saņem Daugavpils reģionālā slimnīca - aptuveni 4,7% no kopējā valsts finansējuma jeb 31,94 miljonus eiro pēc pārplānošanas. Jelgavas pilsētas slimnīcai šogad paredzēti 15,57 miljoni eiro, bet Jēkabpils reģionālajai slimnīcai - 13,86 miljoni eiro.

Saskaņā ar NVD datiem 2024. gadā stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai piešķirti papildu 52,57 miljoni eiro. No šīs summas 19,6 miljoni eiro iekļauti 2025. gada bāzes budžetā - tie saistīti ar slimnīcu tīkla attīstības ziņojuma pirmās kārtas finansējumu. Vēl daļa piešķīruma saņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - tie paredzēti Ukrainas iedzīvotājiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu un transportēšanas izmaksu apmaksai, un šī finansējuma izmantošana turpināsies arī 2025. gadā. Savukārt 32,97 miljoni eiro bijuši vienreizēji piešķīrumi, tostarp no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas neturpināsies nākamajā gadā.

VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa skaidroja, ka no nākamā gada slimnīcu tīklā būtisku izmaiņu nebūs, turpinās darbs pie vienota stacionāro pakalpojumu apmaksas modeļa. VM neplāno slēgt nevienu slimnīcu, un reģionālo pakalpojumu pieejamība tikšot saglabāta.

NVD pārstāvji informēja, ka no 2026. gada paredzēts apvienot esošās apakšprogrammas neatliekamajiem un plānveida stacionārajiem pakalpojumiem, veidojot vienotu budžeta programmu "Stacionāro pakalpojumu apmaksa". Šobrīd ir atsevišķa apakšprogramma neatliekamajiem pakalpojumiem stacionārā un atsevišķa apakšprogramma plānveida stacionārajiem pakalpojumiem.

Izveidota darba grupa stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas principu pārskatīšanai, kas plāno vienoties par turpmāko plānošanas modeļa pilnveidi un priekšlikumu sagatavošanu grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība". Vienlaikus tiek izskatīti arī citi ar finansējuma plānošanu saistīti jautājumi - paredzēts atteikties no līdzekļu dalījuma apakšprogrammās "neatliekams pakalpojums" un "plānveida pakalpojums", apvienojot tās vienā, kā arī atteikties no līdzšinējā deviņu mēnešu līguma izpildes vērtēšanas principa.

Tiek vērtēta arī iespēja atteikties no deviņu mēnešu līguma izpildes vērtēšanas un finansējuma pārplānošanas, kā arī izvērtēta lielo locītavu endoprotezēšanas apmaksas modeļa maiņa.

Vienlaikus tiek strādāts pie digitalizācijas maksājuma integrēšanas gultas dienas tarifā, DRG pakalpojumu apmaksas pēc fakta un DRG grupu vērtības.

Līdztekus tiek risināts jautājums par apmaksas modeļa maiņu, ja pacients tiek pārvests no vienas ārstniecības iestādes uz citu, un piemaksājamo manipulāciju integrēšanas pakalpojumu apmaksas pamattarifos.

Valsts kontroles pārstāve Maija Āboliņa, uzsverot, ka sistēma joprojām nav sakārtota, aicināja "izšķirties par radikāliem lēmumiem" un skatīties uz veselības aprūpi valstiski, nevis "sava maciņa ietvaros".

Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs norādīja, ka šobrīd pieprasījums pēc pakalpojumiem pārsniedz faktisko finansēto apjomu, un uzsvēra nepieciešamību dot slimnīcu vadītājiem vairāk brīvības lēmumu pieņemšanā. "Faktiskais pacientu skaits neatspoguļo reālo vajadzību - tā ir daudz lielāka," viņš sacīja, piebilstot, ka pēdējā gada laikā finansēšanas noteikumi mainīti deviņas reizes.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris sacīja, ka NVD neuzrāda datos faktisko pacientu skaitu. Viņš atzīmēja, ka dažās valstīs veselības aprūpe tiek finansēta gan no pamatbudžeta, gan speciālā budžeta, tomēr Latvijā darbaspēka nodokļu slogs jau tagad ir augsts, tāpēc jāizvairās no pārsteidzīgiem lēmumiem.

VM kopā ar nozares organizācijām turpinās darbu pie priekšlikumiem, lai nākotnē ārstniecības iestādes varētu patstāvīgāk lemt par virsstundu darbu, kā arī precizēs attiecīgos Darba likuma un klīnisko universitāšu likumprojekta nosacījumus.

Stacionāro ārstniecības iestāžu finansējumu veido divas galvenās daļas - neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas finansējums, kā arī stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu finansējums. Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas finansējumu veido fiksētais maksājums un pacientu observācijas maksājums. Savukārt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu finansējums ietver maksājumu par pakalpojuma programmām, maksājumu par gadījuma piemaksājamām manipulācijām, valsts kompensāciju par pacienta līdzmaksājumu, DRG fiksēto maksājumu, rēķinu apmaksu un digitalizācijas izmaksas.

NVD dati liecina, ka stacionāro pakalpojumu finansējums pēdējo sešu gadu laikā ir būtiski pieaudzis - no 427,7 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 674,3 miljoniem eiro šā gada sākumā, savukārt vidējās izmaksas uz vienu pacientu šajā laikā pieaugušas no 1291 līdz 2356 eiro. Gada laikā finansējums tiek koriģēts, tādēļ līguma summa uz gada beigām parasti ir nedaudz augstāka. Piemēram, 2024. gadā tā palielinājās līdz 659,4 miljoniem eiro, bet 2025. gadā - līdz 679,9 miljoniem eiro, savukārt vidējās viena pacienta izmaksas šogad pārsniegs 2300 eiro. Kopumā no 2019. līdz 2025. gadam stacionāro pakalpojumu vidējās izmaksas vienam pacientam pieaugušas par vairāk nekā 80%.