Rīga, 16.sept., LETA. Pašvaldību tiltu uzraudzība, uzturēšana un finansēšanas kārtība ir jāpilnveido, turklāt precizējumi būvniecības normatīvajā regulējumā, kas stāsies spēkā šī gada novembrī, nodrošinās pašvaldību tiltu stāvokļa uzraudzību, norāda Satiksmes ministrija (SM), komentējot Valsts kontroles atzinumu par pašvaldības tiltu slikto uzraudzību.

Vienlaicīgi ministrijas ieskatā Valsts kontrole savā ziņojumā nevērtē būtisku aspektu - to, ka tilti un pārvadi ir būves, un uz tiem attiecas vispārīgais būvniecības normatīvais regulējums. Pašvaldību kā tiltu īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai būve tikt uzturēta ekspluatācijai drošā stāvoklī.

Tāpat SM atzīmē, ka sagaidāms, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību kapacitāte attiecībā uz savā īpašumā esošas infrastruktūras uzraudzību būs palielinājusies, tādā veidā nodrošinot arī efektīvāku tiltu uzraudzību un uzturēšanu.

Papildus tam 1.novembrī spēkā stāsies Ekonomika ministrijas izstrādāts normatīvais regulējums attiecībā uz dažādu būvju, tostarp arī tiltu, tehnisko apsekošanu, kurā noteikts arī pienākums veikt tiltu tehniskās apsekošanas (galvenās inspekcijas) ne retāk kā vienu reizi piecos gados. Tādējādi tiks uzsvērts pašvaldību pienākums veikt to īpašumā esošo tiltu stāvokļa uzraudzību. Vienlaikus regulējumā noteikta tehnisko apsekošanu veikšanas izpildes kārtība un to saturs.

Kā norādīja ministrijā, SM deleģējumā VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) veic pašvaldību tiltu vispārīgās inspekcijas, novērtējot to atbilstību satiksmes drošības prasībām. Atbilstoši spēkā esošajam būvniecības normatīvajam regulējumam par tiltu uzturēšanu un to ekspluatācijas drošības nodrošināšanu atbildīgs ir būves īpašnieks - šajā gadījumā konkrētās pašvaldības.

Lai sekmētu valsts budžeta mērķdotācijas, kas tiek piešķirts pašvaldību autoceļiem un ielām, novirzīšanu normatīvajos aktos noteiktajām izvirzītajām mērķdotācijas izlietojuma prioritātēm, tostarp arī pašvaldību tiltiem, SM veiks darbības, lai pilnveidotu pašvaldību izpratni par prioritātēm un pilnveidotu mērķdotāciju izlietošanas uzraudzību, kā arī izvērtēs nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos.

Savukārt, lai nodrošinātu valsts līdzfinansējuma novirzīšanu tur, kur tam ir vislielākā ietekme uz tranzīta ielas mobilitāti, ministrija veiks grozījumus normatīvajos aktos, pārskatot kritērijus pašvaldību tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansēšanai.

"Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka tilti, tai skaitā valsts un pašvaldību īpašumā esošie, ir sliktā tehniskā stāvokli nepietiekamā finansējuma dēļ," piebilst ministrijas pārstāvji.

Kā skaidro SM, saglabājoties līdzšinējam finansēšanas līmenim, valsts tiltu kopējais tehniskais stāvoklis uzlabosies lēni. Saskaņā ar 2020.gada aprēķiniem, lai atjaunotu 399 sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošus valsts tiltus (41% no kopējo valsts tiltu skaita), ir nepieciešams finansējums 166 miljoni eiro apmērā.

Jau ziņots, ka pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidroja revidenti.

Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldībās bieži vien netiek realizēti daudzi no nepieciešamiem pārvaldības pasākumiem. Tilti galvenokārt netiek uztverti kā inženierbūves, bet kā parasti ceļu posmi, un apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanai nepieciešamiem darbiem, piemēram, veicot bedrīšu lāpīšanu.

Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvokli Valsts kontrole saskata kā nopietnu problēmu, kas nonāks valdības darba kārtībā jau tuvākajā desmitgadē, tāpēc šo ziņojumu būtu jāuztver kā trauksmes zvans. Revidenti akcentē, ka patlaban to vairs nevar uzskatīt tikai par pašvaldību - tiltu īpašnieku - problēmu, jo pirms 60-70 gadiem celto un kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un būs nepieciešami lieli ieguldījumi - novados vien gandrīz 85 miljoni eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai. Ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu atbalstu šīs jomas salīdzinoši straujai sakārtošanai, var sagaidīt sekas, kas sāpīgi skars gan iedzīvotāju mobilitāti, gan drošību, gan tautsaimniecību kopumā.

Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām, tomēr aicina tam pievērsties arī citas pašvaldības, jo revīzijā konstatētā situācija ar pašvaldību tiltiem un pārvadiem, visticamāk, ir līdzīga visas Latvijas teritorijā.