Rīga, 25.jūl., LETA. Šodien plkst.10 tiešsaistē norisināsies konsultatīvās padomes sēde par vadlīnijām vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai Latvijā, aģentūru LETA informēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anita Āboliņa.

Tās laikā tiks apspriesta pirmā redakcija četrām vadlīnijām, kas pašlaik ir izstrādes procesā.

Projektā tiek izstrādātas vadlīnijas par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" klimata un vides mērķu novērtējumu vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, vadlīnijas par sociālekonomisko novērtējumu katram no vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem.

Tāpat top vadlīnijas par ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu katram no vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem un vadlīnijas vēsturisko kūdras ieguves vietu atzīšanai par rekultivētām.

Āboliņa skaidro, ka vadlīnijas paredzēts izmantot kā atbalsta materiālu pašvaldībām, privātajiem zemes īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm, kas piedalās kūdras ieguves vietu rekultivācijā un pārejā uz ilgtspējīgas izmantošanas risinājumiem.

Vadlīnijas par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu paredzētas sešu rekultivācijas veidu izvērtēšanai atbilstoši Eiropas Savienības klimata un vides mērķiem. Tajās būs iekļauti kritēriji un piemēri, kas palīdzēs noteikt iespējamo ietekmi un izvērtēt risinājumu atbilstību ilgtspējīgas attīstības principiem.

Sociālekonomiskā novērtējuma vadlīniju mērķis ir izstrādāt metodiku un kritērijus sešu rekultivācijas veidu izmaksu un ieguvumu izvērtēšanai, ņemot vērā to ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un vidi. Tās palīdzēs pašvaldībām, zemes īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm noteikt teritoriju sociālekonomisko potenciālu un pamatot izvēlēto risinājumu.

Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma vadlīnijas ietvers sešus iespējamos rekultivācijas veidus - apmežošanu, dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanu, paludikultūras, renaturalizāciju, ūdenskrātuvju veidošanu - kā arī ietvers novērtējumu par citiem potenciālajiem ieguvumiem, piemēram, ogu vai ārstniecības augu ievākšanu, ieguldījumu ūdens aprites nodrošināšanā, augsnes erozijas kontrolē, ainavas kvalitātē un izglītojošās aktivitātēs.

Savukārt vadlīnijas vēsturisko kūdras ieguves vietu atzīšanai par rekultivētām ietvers procedūru sešiem rekultivācijas veidiem, kā arī izvērtēs nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, atbildīgās institūcijas un to kompetenci.

Visas četras vadlīnijas izstrādā biedrība "Baltijas krasti" iepirkuma rezultātā, darbu koordinē projekta partneris - Kurzemes plānošanas reģions. Konsultatīvajai padomei tiek iesniegta dokumentu pirmā redakcija. Pēc sēdes plānots izvērtēt saņemtos ierosinājumus un tos integrēt gala redakcijā. Vadlīniju izstrāde paredzēta līdz šī gada rudenim.

Konsultatīvās padomes sēdi vadīs Vidzemes plānošanas reģions, kas ir projekta "Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai" vadošais partneris.

Konsultatīvā padome vienkopus pulcē nozaru pārstāvjus no valsts pārvaldes, akadēmiskās vides un nozares organizācijām, tostarp Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava", Latvijas Universitātes, Latvijas Kūdras asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Dabas aizsardzības pārvaldes, plānošanas reģioniem, LVM Zemes dzīlēm un Valsts vides dienesta. Tās uzdevums ir konsultatīvi atbalstīt projekta virzību, sniedzot viedokļus, priekšlikumus un izvērtējumu par paredzētajiem soļiem.

Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgā un Jūrmalā, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.