Rīga, 11.sept., LETA. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien atbalstīja Kristapa Kauliņa kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amatā.

Gala lēmums par viņa iecelšanu amatā jāpieņem Rīgas domes sēdē.

LETA jau ziņoja, ka visi koalīcijas partneri pauduši atbalstu šai kandidatūrai.

Taču Rīgas domes frakcija "Jaunā vienotība" paziņojusi, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) direktora amata konkurss neatbilst labas pārvaldības principiem.

JV nav guvusi pārliecību par kandidāta spēju vadīt lielu, vairāku simtu cilvēku kolektīvu, kāds ir ĀMD.

Konkursa nolikumā prasības par atbilstošu vadības pieredzi tikušas samazinātas salīdzinājumā ar iepriekšējo konkursu uz šo pašu amatu, norāda JV.

Līdz ar to Kauliņa pieredze ir atbilstoša izvirzītajām prasībām, bet varētu nebūt pietiekama departamenta vadībai un sadarbībai ar citiem Rīgas domes departamentiem. Šādas profesionālās kvalitātes iegūstamas vienīgi ar pieredzi, norāda JV.

Frakcija arī informēja, ka ar konkursa nolikumu un prasībām pretendentiem, kā arī konkursa nominācijas komisiju, pretēji iepriekšējai praksei Rīgas domē, netika lemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā, bet visus atlases kritērijus noteica ar Rīgas domes priekšsēdētājs. JV frakcija uzskata, ka konkurss atzīstams par notikušu, taču nav atbildis augstākajiem labas pārvaldības principiem.

Ņemot vērā, ka Rīgas mērs ir lūdzis Rīgas domes koalīcijas atbalstu apstiprināt Kauliņu ĀMD vadībā, JV frakcija šo aicinājumu respektēs, ja konkursā par labāko atzītais kandidāts tiks virzīts apstiprināšanai Rīgas domes sēdē.

Savukārt Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) norādīja, ka "Ārtelpas un mobilitātes departamentā jau ilgstoši valda haoss un nespēja savlaicīgi un kvalitatīvi paveikt darbus, kas tieši ietekmē rīdzinieku ikdienu. Tāpēc mana prioritāte ir nodrošināt profesionālu un spējīgu departamenta direktoru, un esmu gandarīts, ka pēc gandrīz piecu gadu pauzes departamentam beidzot būs jauns vadītājs, kurš uzvarēja atklātā konkursā," skaidro Kleinbergs.

Savukārt ķoalīcijas partneri no "Nacionālās apvienības" un "Apvienotā saraksta" neiebilst pret Kauliņa kandidatūras virzīšanu departamenta direktora amatam.

Kā ziņots, atkārtotajā konkursā Kauliņš tika atzīts par piemērotāko kandidātu.

Kopumā konkursā uz šo amatu startēja 24 kandidāti.

Kauliņš Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženiera specialitāti transportbūvē. Viņš ir bijis AS "Ceļuprojekts" padomes priekšsēdētājs, Olaines novada deputāts.

Pašlaik Kauliņš strādā pie privātās un publiskās partnerības projektu vadības Rīgas domes Finanšu departamentā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Kauliņš norāda, ka viņam piemīt gan stratēģiskā un operacionālā vadības pieredze, gan vairāk nekā 15 gadu pieredze infrastruktūras pārvaldības, uzturēšanas un attīstības jomā.

Par Kauliņa apstiprināšanu amatā galīgais lēmums jāpieņem Rīgas domes sēdē.

No 2021.gada, kad Rīgas mērs bija Mārtiņš Staķis (P), Kauliņš bija Pilsētas izpilddirektora padomnieks.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Kauliņš bija pilsētas izpilddirektora padomnieks, kad tika saņemta trauksmes cēlēja informācija, ka Rīgas ielu remontiem, iespējams, nesaimnieciski izlietoti aptuveni septiņi miljoni eiro.

Kauliņš tolaik klāstīja, ka, pamatojoties uz trauksmes cēlēja informāciju, pārkāpums ticis noskaidrots un mēneša laikā tiks vērtēta disciplinārlieta, kas sākta pret toreizējo Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu.

Pēc disciplinārlietas izbeigšanas gan Vaivods, gan Urtāns tika atjaunoti amatā.

Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs resoriskajā pārbaudē nekonstatēja pārkāpumus Satiksmes departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus.

Satiksmes departamentu un vēlāk ĀMD vadīja departamenta direktora pienākumu izpildītājs Vaivods, kurš kopā ar uzņēmēju Pāvelu Tomiļinu tika apsūdzēts par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu Satiksmes ministrijas valsts amatpersonai.

Lieta saistīta ar zemesgabalu privatizāciju pie Rīgas lidostas.

Pēc tam Rīgas pašvaldība izsludināja atklātu konkursu, kurā visvairāk punktu saņēmušais kandidāts savu dalību konkursā atsauca. Tādēļ konkurss tika rīkots atkārtoti.