Rīga, 17.okt., LETA. Saeima skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ceturtdien nodevusi grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kas paredz iespēju pašvaldību dzīvojamo telpu īrniekiem šīs telpas iegūt īpašumā.

Pašlaik likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (Palīdzības likums) 20. pantā no likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās brīža ir nostiprināts ierobežojums pašvaldībām dzīvojamās telpas, kuras izīrētas saskaņā ar Palīdzības likumu, nodot privatizācijai, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tāpat arī pārdot vai citādi atsavināt konkrēto dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām.

Šī ierobežojuma mērķis bija nodrošināt to, ka pašvaldību dzīvojamais fonds tiek izmantots pašvaldību autonomās funkcijas - palīdzības sniegšana dzīvokļa (mājokļa) jautājumu risināšanā - izpildes nodrošināšanai. Konkrētais ierobežojums neizriet no normatīvajiem aktiem, kas regulē publiskas mantas atsavināšanu, bet gan ir nostiprināts tieši Palīdzības likumā kā specifisks nosacījums/ierobežojums pašvaldības rīcībai ar to nekustamo īpašumu, kas ir izīrēts, lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu dzīvokļa (mājokļa) jautājuma risināšanā.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka kopš 2002.gada, kad stājās spēkā Palīdzības likums, ir mainījusies ne tikai sociālekonomiskā situācija, bet iepriekšējo un pēdējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir mainījies, cita starpā, arī pieprasījums un nepieciešamība pēc mājokļiem konkrētu pašvaldību teritorijās. No pašvaldību puses ir aktualizēts jautājums par to, ka pašvaldībās vēršas īrnieki, kuriem dzīvojamās telpas ir izīrētās saskaņā ar iepriekš minēto tiesisko pamatu un minētajos apstākļos, un interesējas par iespējām konkrētās dzīvojamās telpas iegādāties. 

Pašvaldības kā subjekti, kuri vislabāk pārzina sava novada teritorijā esošā dzīvojamā fonda stāvokli, nepieciešamību un pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kā arī finansiālās izmaksas šādu dzīvokļu uzturēšanai, būtu gatavas atsevišķos gadījumos, saņemot attiecīgās privātpersonas iesniegumu, dzīvojamās telpas atsavināt. Šādā veidā ne tikai tiktu saglabāta konkrēto personu piesaiste pašvaldībai, bet arī tiktu samazināti pašvaldību budžeta izdevumi attiecīgo dzīvojamo telpu uzturēšanai, teikts anotācijā.

Taču, ja pieminētā dzīvojamā telpa ir izīrēta saskaņā ar Palīdzības likumu, šobrīd spēkā esošais Palīdzības likuma 20.panta tiesiskais regulējums liedz pašvaldībām atsavināt dzīvojamo telpu, pirms tam neizbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu.

Anotācijā norādīts, ka Palīdzības likums tiks papildināts ar tiesībām pašvaldībām noteikt atsevišķām to īpašumā esošām un saskaņā ar Palīdzības likumu izīrētām dzīvojamām telpām atsavināmu telpu statusu, veidojot attiecīgu šādu telpu sarakstu. Proti, atsavināt varēs tikai tādus dzīvokļu īpašumus, kuri iekļauti attiecīgajā sarakstā.