Rīga, 31.janv., LETA--EUOBSERVER. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietniece Dubravka Šuica intervijā tīmekļa izdevumam "EUobserver" paudusi pārliecību, ka Konference par Eiropas nākotni attaisnos cerības un dos rezultātus.

Konferencei vajadzētu būt veiksmīgai, un "mēs darīsim visu iespējamo, lai pilsoņu ieteikumus iekļautu galīgajos secinājumos," paziņoja Šuica.

"Mēs neesam piedāvājuši šo konferenci pilsoņiem, lai viņus pieviltu (..). Esmu pārliecināta, ka mēs atradīsim izeju," viņa piebilda.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, Eiropas Parlamenta (EP) un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta pērn 9.maijā, Eiropas dienā, un iecerēts, ka tā ilgs gadu.

Divas 200 nejauši izvēlētu pilsoņu grupas jau ir pieņēmušas gandrīz 100 konkrētus ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, veselību un demokrātiju, un vēl citi ieteikumi tiks pieņemti pēc pēdējām divām paneļdiskusiju sesijām, kas plānotas februārī.

Vadošie politiķi ir slavējuši pilsoņu iesaisti šajā gadu ilgajā pasākumā, taču izskanējušas arī bažas par pilsoņu ieteikumu nākotni. Ja konference nedos redzamus rezultātus, šis demokrātiskais eksperiments var atspēlēties.

Vispirms par priekšlikumiem vienosies pilsoņi, ES amatpersonas, valstu deputāti, pilsoniskā sabiedrība un citas struktūras. Pēc tam apstiprinātie priekšlikumi tiks iekļauti ziņojumā, kas tiks iesniegts kopīgajai konferences prezidentūrai, ko veido ES Padome, EP un EK. Pēc tam ES institūcijām būs laiks līdz 2024.gada vidu, lai pārvērstu vārdus darbos.

Šuica uzsvēra, ka tieši atgriezeniskā saite un turpmākie pasākumu atšķirs konferenci no iepriekšējiem dialogiem ar pilsoņiem.

Tomēr 55% eiropiešu uzskata, ka konferencei nebūs reālas ietekmes un tā neko daudz nemainīs, liecina nesen publiskota "Eirobarometra" aptauja.

Ziņojums ar konferences secinājumiem gaidāms 9.maijā.

Līdz šim pilsoņi savās rekomendācijās aicinājuši padarīt veselības aprūpi par ES un dalībvalstu kopīgu kompetenci, bet šāds solis, visticamāk, izraisītu asas debates par izmaiņām ES līgumos.

Vairākas dalībvalstis jau iepriekš ir iebildušas pret šo ideju, taču EK kopš sākuma ir apņēmusies atbalstīt līgumu izmaiņas, ja tās tiks iekļautas iedzīvotāju ieteikumos.

"Komisijas nostāja ir skaidra, taču šīs procedūras uzsākšana ir Padomes un parlamenta ziņā. Mēs vienmēr būsim starpnieks (..) šajā procesā," paziņoja Šuica.

Horvātijas politiķe pauda viedokli, ka demokrātija nav statiska, tāpēc tai jāspēj reaģēt uz nepārtraukti mainīgo pasauli.

"Mums ir jāpadara mūsu demokrātija piemērota šim laikmetam, piemērota nākotnei. Tas ir tas, ko mēs darām ar šo konferenci," uzsvēra politiķe, piebilstot, ka dažiem jautājumiem ir jāmainās un EK to apzinās.

Viņasprāt, viens no iespējamiem konferences rezultātiem varētu būt Eiropas jautājumu iekļaušana skolu mācību programmās. Tomēr izglītība lielākoties ir ES dalībvalstu un to reģionu kompetencē.

Šuica norādīja, ka konferencei otrās daļas nebūs, bet ierosināja ieviest pastāvīgus mehānismus, lai veicinātu pilsoņu iesaisti. Tās varētu būt pilsoņu sapulces vai digitālas platformas, līdzīgi kāda tiek izmantoti šajā konferencē, norādīja politiķe.

"Mums noteikti ir jāstiprina mūsu pārstāvības demokrātija (..). ES pilsoņiem ir jāredz un jājūt, ka viņi var ietekmēt ES politiku. Tas ir mūsu mērķis," sacīja Šuica.