Rīga, 8.okt., LETA. Valsts iestādēm, politiķiem un sabiedrība trūkst izpratnes u skaidrojuma par Latviešu vēsturisko zemju likuma un attīstības plāna nozīmīgumu, otrdien vairākkārt izskanēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē.

Parlamentārieši uzklausīja atbildīgo iestāžu ziņoto attiecībā uz "Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna 2022.-2027.gadam" ieviešanas gaitu. Sēdē pausts, ka daudzām iniciatīvām, kas plānā iezīmētas trūkst finansējuma, un nav arī paredzams, ka nākamgad tas varētu tikt palielināts.

"Ne tikai finansējuma trūkums vainojams pie tā, ka mēs nevaram tikt uz priekšu ar šī plāna realizēšanā. Manuprāt, mums pietrūkst arī skaidrojuma, pārliecināšanas, par to ka, cik svarīga ir vēsturisko zemju identitātes saglabāšana, nacionālās identitātes saglabāšana, valodu daudzveidības saglabāšana," sacīja Anna Rancāne (JV).

Viņa ir pārliecināta, ka izpratnes trūkst arī valdības līmenī.

"Tad, kad bija šī nožēlojumā diskusija par to, kur ir jābūt Varakļāniem, tas bija pats pēdējais jautājums, bija [vienalga] kur - Latgalē, Kurzemē, kaut vai kosmosā," secināja deputāte.

Rancāne uzskata, ka gan parlamentāriešu, gan valsts atbildīgo iestāžu darbs ir skaidrot vēsturisko zemju likuma nozīmīgumu, turklāt ne tikai Latgalei.

Arī Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes priekšsēdētājs Agris Bitāns atzina, ka likuma un plāna ieviešana ne vienmēr prasa materiālus ieguldījumus, svarīga arī attieksmes, tostarp no valsts puses, demonstrēšana.

"Es negribētu padarīt Kultūras ministriju par vainīgu, bet par atbildīgu gan," plāna ieviešanu komentēja Bitāns, paužot viedokli, ka, mainoties par ministriju atbildīgajam politiskajam spēkam, vismaz uz āru mainījusies esot arī attieksme pret likumu un plānu.

"Šī tēma ir smagnēja un tas ir ne tikai Latgales, bet visas Latvijas izpratnes jautājums," noslēdzot sēdi, sacīja apakškomisijas vadītājs Edmunds Teirumnieks (NA).