Rīga, 6.sept., LETA. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien otrajā lasījumā grozījumos Aizsargjoslu likumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) virzītos likuma grozījumus, kas paredz, ka saistībā ar aizsargājamo biotopu noteikšanu ciemos būs spēkā krasta kāpu aizsargjosla, kas noteikta spēkā esošajos teritorijas plānojumos.

Grozījumi tiek virzīti, lai krasta kāpu aizsargjosla netiktu noteikta pēc teritorijas plānojumā neiekļauta, vēlāk atklāta aizsargājama biotopa. Attiecīgais priekšlikums atbalstīts kā risinājums, ko vēl būšot iespējams uzlabot, skatot likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Atbalstītais EM priekšlikums paredz, ka līdz jaunas krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos atbilstoši šā likuma konkrētās normās minētajai metodikai par īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanu, izmaiņu un izslēgšanu, ciemos ir spēkā krasta kāpu aizsargjosla, kas noteikta spēkā esošajos teritorijas plānojumos.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāve šodien komisijas sēdē aicināja neatbalstīt šo priekšlikumu, lai neveidotos situācija, ka likumdevējs ir tas, kurš teritorijas plānojumus nosaka par spēkā esošiem vai nē. Juriste norādīja, ka šādas izmaiņas tiekot virzītas vienas pašvaldības spiediena dēļ, taču Saeimai vajadzētu nevis pašai to izlemt, bet atļaut, lai risinājums tiek rasts, piemēram, jau sāktajos tiesvedību procesos.

Vēstulē Tautsaimniecības komisijai EM valsts sekretārs Edmunds Valantis skaidro, ka priekšlikums tiek virzīts, jo regulējuma nepilnību dēļ ir izveidojusies tiesiskās nenoteiktības situācija, kas būtiski ierobežo tiesības uz īpašumu. "Situācija ir risināma nekavējoties," uzsver EM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka praksē aizsargjoslas platums faktiski mainās ikdienā, veicot biotopu kartēšanu un iezīmējot biotopu robežas valsts informācijas sistēmā "Ozols". Līdz ar to veidojas pretruna starp datu bāzē ārpus administratīvā procesa reģistrētām aizsargjoslas robežām un pašvaldības teritorijas plānojuma attēlotām aizsargjoslām un to rādītiem aprobežojumiem, atzīmē EM valsts sekretārs.

Ņemot vērā, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts detalizēti reglamentētā procesa ietvaros, iesaistot sabiedrību un panākot konkrētai pašvaldībai samērīgāku, efektīvāku un atbilstošāku attīstības risinājumu, tā spēks arī daļā nevar tikt atcelts institūcijas amatpersonas rīcības rezultātā, norāda EM.

"Turklāt biotopu izmaiņas tiek kartētas un reģistrētas datu bāzē ikdienas procesā, skarto īpašumu īpašniekiem nav iespējams aizstāvēt savas tiesiskās intereses, tai skaitā balstoties uz Administratīvā procesa likumā nostiprinātajiem principiem," pausts vēstulē komisijai.

EM atzīmē, ka novada teritorijas plānojuma izstrādē ir jāvērtē katras zemes vienības iekļaušana apbūves lieguma zonā, ņemot vērā faktisko atrašanos, biotopa stāvokli, citus ietekmējošus apstākļus.

Komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K) šodien skaidroja, ka šis priekšlikums atbalstīts, lai pie tā varētu turpināt darbu galīgajā lasījumā. Rosinājuma apspriešanai pie nepieciešamības arī iespējams veidot darba grupu, atzīmēja politiķis.

Ņemot vērā, ka EM šo priekšlikumu iesniedza pēc rosinājumu iesniegšanas termiņa beigām, komisija to atbalstīja kā pašas virzītu rosinājumu.

Par grozījumiem Saeimai vēl būs jālemj otrajā un pēc tam arī galīgajā lasījumā.