(Ziņa papildināta no 8.rindkopas.)

Rīga, 22.aug., LETA. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) savā darbā nesniedz pietiekamu pienesumu tajā esošajām pašvaldībām, šādu viedokli piektdien LPS kongresā pauda Mārupes domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Puide (NA).

"Ņemot vērā, ka Mārupe LPS biedru naudā samaksā ap 80 000 eiro gadā, neredzu pievienoto vērtību," uzrunājot kongresa dalībniekus, teica Puide.

Viņš aicināja pašvaldību pārstāvjus aizdomāties, vai nav pienācis brīdis atskaitēs par aizvadīto gadu nevis klausīties, ka viss ir slikti, bet gan ziņot par to, cik līdzekļi un kādiem mērķiem ir izlietoti, kas ir panākts, kādi līdzekļi piesaistīti konkrētām pašvaldībām.

Viņš uzskata, ka daudz kas LPS organizācijā ir jāmaina.

Puide pēc runas aģentūrai LETA teica, ka jau ilgstoši nejūt nekādu atdevi no LPS, ja vērtē Mārupes pašvaldības finansiālo ieguldījumu organizācijā.

Viņš retoriski jautāja, kāds tieši pienesums cīņā ar nevienlīdzību, cīņā par Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti, saistībā ar izlīdzināšanas fonda maksājumu, ir devusi LPS. "Mārupei es vispār nejūtu," teica pašvaldības pārstāvis.

Viņaprāt, šādai organizācijai, kāda ir LPS, ir jābūt, bet tad tai jābūt noteiktiem uzdevumiem, sasniedzamiem mērķiem un skaidram atskaišu mehānismam par paveikto. "Tas ir svarīgi, jo nauda, ko mēs maksājam LPS, ir Mārupes nodokļu maksātāju nauda," piebilda Puide.

Savukārt Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks (AS) aicināja kongresa dalībniekus apsvērt iespēju grozīt LPS statūtus. Viņa ieskatā ir jāsamazina LPS valdes locekļu skaits, kas esot par lielu.

Kā aģentūrai LETA teica Sprindžuks, LPS statūti ir tapuši laikā, kad Latvijā bija 119 pašvaldības. Pēc reformas to ir kļuvis daudz mazāk - 43, līdz ar to organizācijai nav nepieciešama tik liela valde.

Viņaprāt, nepieciešams veikt pārmaiņas, lai LPS būtu efektīvāka un veiksmīgāk reaģētu uz pārmaiņām.

Kā aģentūrai LETA atzina LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, svarīgākais pienesums no LPS ir iespēja pašvaldībām būt pārstāvētām valsts lēmumu pieņemšanā gan sarunās ar valdību, gan parlamentu.

LPS ir vieta, kur pašvaldību pārstāvji var paust savu viedokli, diskutēt un vienoties par kopīgu nostāju, ko tālāk nodot valdībai un Saeimai.

"Mums ir jāstrādā kopā, jāpauž idejas, jāvienojas par kopīgu nostāju, jo tikai tā mēs varam sasniegt savus mērķus," teica Kaminskis.

Viņš uzsvēra, ka pašlaik LPS ir ļoti spēcīga organizācija un tikai tad, kad ikvienas pašvaldību pārstāvji paudīs viedokļus un idejas visos līmeņos - gan mēru, gan komiteju, gan speciālistu, gan darba grupu līmenī - izveidosies kopīgais viedoklis.

Tāds arī esot viens no LPS uzdevumiem - saglabāt līdera, kompetenta eksperta, profesionāļa statusu.

Kaminskis atzina, ka jau iepriekš ir saņēmis daudz priekšlikumu par iespējamām pārmaiņām organizācijā, tostarp LPS statūtos.

Viņš pauda, ka ir sācies jauns darba cikls. Vispirms notikšot darbs pie valsts budžeta saskaņošanas, bet pēc tam LPS ķersies klāt organizācijas statūtiem un citām pārmaiņām, solīja Kaminskis.

Kā ziņots, šodien Jelgavā, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā, notika LPS 32.kongress, kurā atkārtoti par organizācijas priekšsēdi tika ievēlēts Kaminskis.