Rīga, 3.sept., LETA. Alūksnes novada domes Attīstības komitejas deputāti konceptuāli atbalstījuši priekšlikumu, izstrādājot jaunu novada teritorijas plānojumu, iekļaut tajā arī ieceri par Alūksnes pilsētas teritorijas paplašināšanu, pievienojot tai Alsviķu pagasta Aizupīšu ciemu, Jaunalūksnes pagasta Kolberģa ciemu un nelielu lauku teritoriju pie tā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Ņemot vērā komitejas pausto konceptuālo atbalstu, teritorijas plānojuma izstrāde turpināsies, iekļaujot ieceri par pilsētas teritorijas paplašināšanu.

Pašlaik pašvaldībā notiek teritorijas plānojuma izstrāde jaunam periodam un viens no uzdevumiem tā izstrādes laikā ir izvērtēt iespējas paplašināt pilsētas robežu. Arī Alūksnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2012.-2030.gadam iekļautajā Alūksnes pilsētas telpiskās attīstības vīzijā ir paredzēta abu minēto ciemu teritoriju saplūšana ar pilsētu.

Plānojuma izstrādes sākumā, pašvaldības pārstāvjiem tiekoties ar pagastu iedzīvotājiem, aktualizēts jautājums par minēto ciemu pievienošanu pilsētai, sarunās saņemta arī iedzīvotāju atbalstoša nostāja, norāda pašvaldībā. Balstoties uz komitejas konceptuālo atbalstu un turpinot teritorijas plānojuma izstrādi, pašvaldība organizēs tikšanās ar abu ciemu iedzīvotājiem. Šajās sarunās pašvaldības pārstāvji sniegs sīkāku informāciju, atbildēs uz jautājumiem un uzklausīs iedzīvotāju domas. Būs iespēja viedokli paust arī pašvaldības organizētā aptaujā. Konkrētāka informācija par sabiedrības iesaistes iespējām vēl sekos, informē Aploka.

Attīstības komitejas priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Druvis Tomsons (NA) uzsvēra, ka prasības, kas būtu jānodrošina pilsētā, šajās teritorijas faktiski ir nodrošinātas.

Komitejas sēdē Būvvaldes teritorijas plānotāja Vineta Podziņa norādīja, ka, attīstoties apbūvei, abi ciemi jau faktiski ir saplūduši ar pilsētu, veidojoties pilsētvidei līdzīgai blīvai apbūvei. Ciemu teritorijās ir nodrošināta infrastruktūra, inženierkomunikācijas, ir laba sasniedzamība, izbūvēts ielu apgaismojums.

Skaidrojot iespējamās izmaiņas, ja ciemus iekļaus pilsētā, viņa uzsvēra, ka ciemu teritoriju iekļaušana pilsētas sastāvā tiešā veidā nebūs iemesls nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam.

Adrešu maiņa zemesgrāmatā notiek automātiski bez īpašnieka iesnieguma, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un nav jāmaina, ja vien to nepieprasa kāds normatīvais akts.

Komersanti izmaiņas Uzņēmumu reģistrā var veikt bez maksas. Zemnieku saimniecību juridiskās adreses atrašanās pilsētā neietekmē to iespējas piedalīties Lauku atbalsta dienesta projektos.

Savukārt attiecībā uz apbūvi būs jāievēro pilsētas teritorijai atbilstoši nosacījumi.

Vienlaikus Attīstības komitejas deputāti konceptuāli atbalstīja priekšlikumu teritorijas plānojumā noteikt atsevišķu teritoriju ar īpašiem noteikumiem ap Alūksnes ezeru 500 metru attālumā no krasta līnijas. Sākot jaunā plānojuma izstrādi, pašvaldība saņēmusi ierosinājumus par šādu izmaiņu nepieciešamību, tādejādi paverot plašākas apbūves iespējas teritorijā apkārt Alūksnes ezeram.

Arī Tomsons skaidroja, ka teritorijas ar īpašiem noteikumiem izveide ap ezeru veicinātu apbūves attīstību šajā zonā. Pašlaik, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas sadalīt to mazākās zemes vienībās, tad minimālais iespējamais vienības lielums ir divi hektāri. Taču šī platība bieži vien potenciālajiem pircējiem šķiet par lielu, lai to racionāli apsaimniekotu un uzturētu. Līdz ar šādas noteikšanu teritorijas plānojumā, tai būtu iespēja paredzēt mazāku minimālo zemes vienības platību, piemēram, 600 kvadrātmetri, ja īpašnieks vēlas zemes gabalu sadalīt mazākās vienībās.