Rīga, 1.sept., LETA. Rēzeknes pilsētas dome šodien pieņēmusi finanšu stabilizācijas pieteikumu, kuru jāapstiprina Finanšu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Uz 30.augustu Rēzeknes pilsētas pašvaldības lielākie kavētie maksājumi ir SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" - 503 339 eiro un SIA "ACBR" - 312 720 eiro par pilsētas ielu remontdarbiem un ikdienas uzturēšanu. Kopējā kavēto maksājumu summa ir 1,9 miljoni eiro.

Pašvaldībai nepieciešami līdzekļi algām - 1,6 miljoni eiro un 4,4 miljoni eiro prioritāro investīciju projektu pabeigšanai.

Kopā Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām vajadzīgi 6 004 309 eiro.

Stabilizācijas pamatojumā uzskaitīti prioritārie investīciju objekti, kurus pašvaldība plāno pabeigt, lai palielinātu ienākumus vai arī nezaudētu jau ieguldītos līdzekļus. Prioritārie objekti ir rekreācijas centrs, kura pabeigšanai vajadzīgi 3,3 miljoni eiro, kā arī ārpusprojekta izmaksas šim projektam 0,6 miljoni eiro; biznesa klasteris, kura attīstībai plānoti 63 750 eiro; Blaumaņa ielas pārbūvei Rēzeknē - 85 615 eiro; kā arī bērnudārza "Rotaļa" vienkāršotai atjaunošanai - 327 612 eiro.

Veicamo pasākumu plānā iekļauta arī Kultūras nama ēkas pārbūve, tai būtiski samazinot pašvaldības līdzfinansējumu. No šīs pārbūves plānots būtisks ietaupījums par komunāliem pakalpojumiem un papildu ieņēmumi gan no telpu nomas, gan biļešu tirdzniecības uz kultūras pasākumiem.

Plānā skaidrots, ka 19 hektāru lielā biznesa klastera attīstības mērķis ir attīstīt nacionālas nozīmes industriālo parku. Projekta rezultātā plānots izveidot vismaz 70 jaunas darbavietas, no kā Rēzeknes pilsētas budžetā veidosies papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.Tāpat ienākumi plānoti no noliktavas ēku, dzelzceļa atzaru, zemesgabalu nomas maksām industriālajā parkā.

Pašvaldība atteikusies no pašvaldības īres mājokļu būvniecības, kam jau ir izstrādāts būvprojekts. Pašvaldība plāno attīstītāju piesaisti un izsoļu organizēšanu zemes gabalu pārdošanai ar piesaistītiem būvprojektiem, tā iegūstot līdzekļus no zemesgabalu pārdošanas un kompensējot būvprojekta izstrādes izmaksas. Tāpat pašvaldība atteikusies no divu sociālo māju atjaunošanas, to nododot pašvaldības kapitālsabiedrībai "Rēzeknes namsaimnieks".

Plānā uzskaitīti iespējamie finanšu stabilizācijas pasākumi un, kā sēdē sacīja pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja Margarita Voiciša, "pieturas punkti", par kuriem varētu runāt, ja šis plāns tiks apstiprināts. Tie ir, piemēram, noņemt lielāko daļu sporta un kultūras pasākumu finansējumu, finansējumu atbalsta sniegšanai sabiedriskajām organizācijām un kultūras biedrībām, pārtraukt līdzfinansējumu programmai par dzīvojamo māju pieslēgšanu pilsētas ūdens/kanalizācijas tīkliem; samazināt izdevumus ielu apgaismojumam; informatīvo izdevumu "Rēzeknes Vēstnesis" izdot tikai elektroniskā formātā; skolu tīkla optimizācija. Tāpat paredzēts veikt pašvaldības pārvalžu un iestāžu darbinieku funkcionālo auditu, izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību.

Domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") sacīja, ka pašvaldība jau esot sākusi realizēt plānā paredzētos pasākumus un tā plāno ietaupīt 1,9 miljonus eiro.

Komentējot iesaldēto bērnudārza projektu, Bartaševičs uzsvēra, ka nav zināms, kad varētu būt atbilde, vai konstatēts interešu konflikts, taču, ja vēl līdz 1.oktobrim tomēr tiktu saņemta atbilde, ka konflikta nav, projektu vēl būtu iespējams pabeigt.

Tāpat sēdes gaitā domes priekšsēdētājs izteicās, ka Finanšu stabilizācijas process nebūtu vajadzīgs, ja Finanšu ministrija nebūtu atteikusi prasītos kredītus. Ministrija, Bartaševiča ieskatā, šādi esot pārkāpusi likumu.

Kā jau ziņots, tad Rēzeknes pilsētas pašvaldība, konstatējot finanšu grūtības, 15.augustā nolēma ņemt Valsts kasē vairākus aizdevumus ar kopējo summu 2,4 miljoni eiro finanšu krīzes pārvarēšanai. Finanšu ministrija atteica, pamatojot to ar likumā noteikto pašvaldības saistību sliekšņa - 20% no pašvaldības budžeta ienākumiem, neskaitot valsts mērķdotācijas - pārsniegšanu jau nākamgad.

Saskaņā ar likumu pēc pieteikuma apstiprināšanas domē, pašvaldība to iesniedz finanšu ministram. Savukārt finanšu ministrs var pieņem vienu no šādiem lēmumiem - par stabilizācijas procesa uzsākšanu, par stabilizācijas procesa neuzsākšanu, ja pašvaldības dome ar motivētu atteikumu noraidījusi stabilizācijas ierosinājumu un iesniedzējs tam piekrīt, par stabilizācijas nepieciešamības izskatīšanu Ministru kabineta sēdē, ja netiek panākta vienošanās starp personu un pašvaldību par stabilizācijas nepieciešamību.

FM informē, ka pašvaldība, pēc tam, kad ir apstiprināts stabilizācijas process, izstrādā stabilizācijas plānu, kurā norāda veicamos pasākumus finanšu situācijas sakārtošanai.

Stabilizācijas plānu pieņem dome un iesniedz to apstiprināšanai finanšu ministram. Par stabilizācijas projekta sagatavošanu un apstiprināšanu atbild pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Finanšu ministram ir tiesības ar motivētu atteikumu noraidīt pašvaldības pieņemto stabilizācijas projektu un nosūtīt to atpakaļ attiecīgajai pašvaldībai pārstrādāšanai.

Ja finanšu ministrs apstiprina stabilizācijas plānu, pašvaldība strādā tā izpildei.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.