(Papildināts virsraksts un pievienotas 2. un 3.rindkopas.)

Rīga, 22.aug., LETA. Siguldas novadā Gaujas Nacionālā parka (GNP) dabas aizsardzības plāna projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmes notiks 6.septembrī plkst.12 Krimuldas Tautas namā un plkst.17 Siguldas pagasta Kultūras namā, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Savukārt Cēsu novadā sabiedriskās apspriešanas sanāksmes norisināsies 7.septembrī plkst.12 Līgatnes Kultūras centrā, plkst.17 Priekuļu vidusskolā un 8.septembrī plkst.12 Raiskuma pagasta tautas namā "Auciemmuiža".

Ar dabas aizsardzības plāna drukāto versiju no 23.augusta varēs iepazīties Cēsu novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā darba laikā, sanāksmes norises vietā, savukārt ar elektronisko versiju no 23.augusta varēs iepazīties dabas aizsardzības plāna izstrādātāja mājaslapā "www.environment.lv" un pašvaldību mājaslapās.

Dabas aizsardzības plāna izstrādes mērķis ir, saskaņojot dabas aizsardzības, atpūtas, tūrisma, zemes īpašnieku, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošināt teritorijas vērtību saglabāšanu. Dabas aizsardzības plāns tiek izstrādāts laika periodam no 2023. līdz 2035.gadam.

Sabiedriskās apspriešanas laikā klātesošie tiks iepazīstināti ar GNP izveidošanas mērķiem, nozīmīgākajām dabas vērtībām un tās ietekmējošiem faktoriem, kā arī ar priekšlikumiem teritorijas apsaimniekošanai, teritorijas funkcionālajam zonējumam, kā arī piedāvāto individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu.

Iedzīvotāji iepazīties ar dabas aizsardzības plāna projektu, sniegt priekšlikumus un paust viedokli par turpmāko teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu var gan klātienē, sanāksmju laikā, gan rakstiski. Priekšlikumus un komentārus par dabas aizsardzības plānu rakstiski būs iespējams sūtīt izstrādātājiem līdz šā gada oktobra sākumam, sūtot uz pasta adresi Vīlandes iela 3-6, Rīga, LV-1010, rakstot uz e-pasta adresi "gauja@environment.lv".

Ar dabas aizsardzības plāna projektu klātienē būs iespējams iepazīties Siguldas novada pašvaldībā, kā arī dabas aizsardzības plāna izstrādātāju tīmekļa vietnē "environment.lv".

GNP, kas izveidots 1973.gadā, ir vecākais nacionālais parks Latvijā un otrs vecākais Baltijā. 2004.gadā GNP iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000".

Pašlaik GNP teritorijā spēkā ir Gaujas Nacionālā parka likums, kas pieņemts 2009.gada 30.aprīlī un 2012.gada 2.maija pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Atbilstoši esošajai likumdošanai dabas aizsardzības plānu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un tam ir rekomendējošs raksturs.

Dabas aizsardzības plānu izstrādā SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment". Tā izstrāde notiek dabas skaitīšanas jeb projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" laikā, kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) atbalstu.

LETA jau vēstīja, ka Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka dabas aizsardzības plāns ir zinātnisks pamatojums noteikt grozījumus funkcionālajā zonējumā un Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) robežās.

Ņemot vērā teritorijā esošo dabas vērtību stāvokli, esošos apdraudējumus un negatīvās ietekmes, dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā notiek arī diskusijas par iespējamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

DAP skaidro, ka ar dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu izmaiņas normatīvajā regulējumā neiestājas - process ir noteikts atsevišķi un GNP gadījumā tas ietvertu arī likuma grozījumus.

DAP atzīst, ka patlaban vislielākie iebildumi ir priekšlikumiem par mežsaimnieciskās darbības ierobežošanu.

DAP piebilda, ka plāna izstrāde un apstiprināšana pati par sevi nerada jaunus ierobežojumus, taču sabiedrības iesaiste jau sākotnēji dod iespēju meklēt kompromisus starp dabas aizsardzību un sociālekonomiskajām vajadzībām, ja tādi ir iespējami.

GNP gadījumā noteikti saskaras mežsaimnieciskās un dabas aizsardzības intereses - nesamērīgās kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nav iespējami kompromisi ar zemes īpašniekiem. GNP dabas lieguma zonā pašlaik ir iespējams veikt galveno cirti, kas neveicina meža bioloģiskās daudzveidības palielināšanos, bet aizliedzot galveno cirti, daudzi privāto mežu īpašnieki vēlas saņemt atbilstošas kompensācijas, jo esošā sistēma nekompensē īpašuma vērtības zudumu.

Dabas aizsardzības plāns arī piedāvāšot veidus, kā uzlabot un sakārtot tūrisma plūsmu, jo apmeklētāju intereses ir dažādas, bet slodze uz aizsargājamo platību liela, turklāt ar pieaugošo apmeklētāju slodzi nav apmierināti arī privāto zemju īpašnieki, kuru īpašumus apmeklētāji mēdz piegružot. Arī te ir ļoti dažādas interešu grupas ar bieži vien pretējām vēlmēm, norāda DAP pārstāve.

Plāna sabiedrisko apspriešanu ir plānots sākt šī gada augusta beigās, ja dabas aizsardzības plāna izstrādes konsultatīvā grupa vienosies, ka dokuments nododams apspriešanai.

Kā aģentūru LETA informēja meža īpašnieks Gatis Ziediņš, GNP iedzīvotāji ir savākuši vairāk nekā 250 parakstus, iebilstot pret GNP dabas aizsardzības plāna izstrādes procesu un saturu. Vēstule 22.jūlijā nosūtīta vairākām ministrijām un Valsts kancelejai.

Galvenie iebildumi ir par to, ka zemes īpašnieki nav iesaistīti priekšlikumu izstrādes procesā, kā arī par radikālām izmaiņām meža apsaimniekošanas nosacījumos GNP teritorijā. Vēstules autori pauž bažas un neapmierinātību par to, ka tiek plānots noteikt jaunus ierobežojumus, nepaskaidrojot, kādam nākotnē ir jāizskatās GNP, un pauž bažas par to, vai piedāvātie stingrākie ierobežojumi veicinās šo mērķu sasniegšanu.

Galvenie iebildumi ir par "nesamērīgi liela atmirušās koksnes daudzuma atstāšanu mežaudzē". Kā pauda Ziediņš, ja uz hektāru mežā jāatstāj apmēram 1,5 kravas kokmateriālu, tad turpmāka meža apsaimniekošana nav iespējama, jo pārvietoties ar tehniku, lai apsaimniekotu šādu pielūžņotu mežu, nav iespējams. Turklāt šādas prasības ir nepārdomātas, jo būtiski paaugstina kaitēkļu izplatīšanas un ugunsbīstamības riskus. Neapsaimniekojot mežus, koki krīt arī uz ceļiem un nevienam nav pienākums tos novākt. Tas palielina arī ugunsbīstamības riskus.

Ziediņš norāda, ka jaunā plāna redakcija neparedz neko attiecībā uz šiem riskiem, un tas nav pieļaujams. Tāpat atsevišķās zonās netiek atļauta meža atjaunošana, stādot vai sējot, kas nozīmē, ka priede un arī pārējās Latvijai raksturīgās koku sugas no GNP pamazām izzudīs, bet to vietu ieņems lazdas, blīgznas, baltalksnis, kas ir daudz ātraudzīgāki.

Vēstulē zemes īpašnieki arī norāda, ka valstī nav sakārtoti kompensāciju jautājumi. Jebkāda veida aizliegumi, kas skar privātīpašumu, ir jākompensē, pretējā gadījumā bez vienošanās ar īpašnieku par plānotajiem ierobežojumiem nav iespējams veidot sadarbībā balstītas attiecības.

GNP ir daudz meža īpašnieku, kas dzīvo šajā teritorijā un ekstensīvi saimnieko savos īpašumos, līdz ar to šim būtu jābūt kā paraugprocesam par to, kā var vienoties par visu pušu mērķu un interešu salāgošanu, jo arī turpmākajos gados Latvijā būs jāpaplašina "Natura 2000" teritorijas un šim procesam ir jābūt zinātniski pamatotam un kvalitatīvi vadītam, ievērojot visu pušu intereses un vajadzības, uzsver Ziediņš.