Rīga, 21.sept., LETA. Nacionālās drošības pamats ir arī labas attiecības ar kaimiņiem, komentējot ierosinājumu likumā noteikt pienākumu pašvaldībām saskaņot savu starptautisko sadarbību ar Ārlietu ministriju (ĀM), otrdien žurnālistiem sacīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš uzskata, ka šāds ierosinājums no Saeimas Ārlietu komisijas tapis, jo Daugavpils dome sadarbībā ar Krievijas ģenerālkonsulātu Latvijā atjaunos padomju karavīru piemiņas memoriālu Dubrovina parkā.

"Mums svarīgākais ir tas, ka piemineklis pilsētas centrā ir jāsakārto. ĀM būtu labāk izvirzījusi priekšlikumu, kā to varētu izdarīt par valsts naudu, nevis pašvaldības, bet mēs šādu priekšlikumu nesagaidījām," pauda politiķis.

Pēc viņa teiktā, pēdējā laikā no valdības tiek saņemti signāli, lai pašvaldības turētos tālāk no saviem kaimiņiem gan Krievijā, gan Baltkrievijā.

"Daugavpilij ir labas attiecības ar vairākām pilsētām abām valstīs, un mēs uzskatām, ka nacionālās drošības pamats ir arī labas attiecības ar kaimiņiem. Ikviens racionāli domājošs politiķis centīsies tās uzturēt un attīstīt," apgalvoja Elksniņš.

Jau ziņots, ka Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja ierosinājumu likumā noteikt pienākumu pašvaldībām saskaņot ar ĀM savu starptautisko sadarbību.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) uzsver, ka pašvaldību tāpat kā jebkuru Latvijas institūciju un amatpersonu darbībām ir jāsaskan ar Latvijas ārpolitisko pozīciju. "Līdz šim novērotais liecina, ka ir pašvaldības, kas uzskata, ka var rīkoties arī citādāk un iet pret valsts definēto pozīciju - un tas nav pieļaujami," akcentēja politiķis.

Ārlietu komisija plāno rosināt jaunajā Pašvaldību likumprojektā iekļaut atsauci uz Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem, kas palīdzētu nepārprotami likumā definēt turpmāko komunikācijas un līgumu slēgšanas kārtību starp pašvaldībām un ārvalstu partneriem. Konvencija noteic, ka visas oficiālās lietas ar uzņemošo valsti citas valsts pārstāvniecībai jākārto ar vai caur uzņemošās valsts ārlietu ministriju vai citu ministriju, par kuru ir vienošanās.

Nepieciešamība papildināt spēkā esošo normatīvo regulējumu radusies, reaģējot uz virkni atsevišķu gadījumu, kuros kāda no Latvijas pašvaldībām izvērsusi vai plānojusi izvērst sadarbību ar ārvalstu partneriem vai piedalīties iniciatīvās, kas daļēji vai pilnībā neatbilst Latvijas un Eiropas Savienības nostājām un realizētajai politikai, kā arī var potenciāli mest ēnu uz valsts reputāciju, informēja Kols.

"Turpmāk jānosaka par pienākumu pašvaldībām informēt ĀM par plānoto līgumu vēl pirms tā noslēgšanas. Tā tiktu veicināta korekta un pārraugāma prakse, kurā Latvijas pašvaldības rīkojas saskaņā ar kopējo valsts ārpolitiku, tās virzītajiem mērķiem un kopējām vērtībām," pauž komisijas vadītājs.

Kols norādīja, ka pašlaik ir situācijas, kad pašvaldības izvēlējušās iet ceļu, kas ir pilnīgi pretējs valsts kopējai politikai, tā ļaujot, piemēram, Latvijā izplatīties valstij naidīgiem vai sagrozītiem redzējumiem.

Politiķis arī uzsver, ka pašvaldībām būtu jāpārskata jau spēkā esošie līgumi, jo tas ļautu saprast esošo situāciju un problemātisko gadījumu skaitu.