Rīga, 4.apr., LETA. Reaģējot uz pieaugošo globālo konkurenci un jauno ģeopolitisko dinamiku, Eiropas Reģionu komiteja (RK) šonedēļ Briselē notikušajā plenārsesijā debatēs ar Žaka Delora institūta prezidentu un bijušo Itālijas premjerministru Enriko Letu mudināja nekavējoties rīkoties, lai veicinātu Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju, aģentūru LETA informēja RK.

Plenārsesijā arī tika pieņemta rezolūcija par Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto Konkurētspējas kompasu, uzsverot nepieciešamību vairāk iesaistīt reģionus un mazāk centralizēt lēmumu pieņemšanu.

Vietējie un reģionālie līderi atzinīgi novērtēja Konkurētspējas kompasā izklāstītās galvenās prioritātes, taču brīdināja, ka lēmumu pieņemšana nedrīkst kļūt pārāk centralizēta, atstājot novārtā vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli. Debatēs viņi uzsvēra, ka konkurētspējas veicināšana un teritoriālās, ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšana ir savstarpēji saistīti un būtiski elementi vienotā tirgus darbībai un turpmākai attīstībai. Viņi arī vērsa uzmanību, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme inovāciju, ekonomikas izaugsmes un ieguldījumu veicināšanā savās kopienās, nodrošinot taisnīgas iespējas visās ES teritorijās.

RK locekļi pauda bažas par to, ka pašreizējais finansējums konkurētspējas pasākumiem var būt daudz mazāks par aptuveni 750-800 miljardiem eiro gadā, kas, kā norādīts bijušā Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi ziņojumā, ir nepieciešami, un aicināja palielināt privātos ieguldījumus un diskutēt par kopēju ES obligāciju emisiju, lai nākotnē finansētu kopīgus projektus. Turklāt RK locekļi uzskata, ka liels regulējuma slogs joprojām rada lielas bažas uzņēmumiem, un norādīja, ka ir svarīgi vienkāršot noteikumus, vienlaikus saglabājot stingrus sociālos, vides un ekonomikas standartus.

Tika uzsvērta arī nepieciešamība pēc ES finansējuma pārrobežu projektu atbalstam, kas savieno reģionālos inovācijas centrus, un RK locekļi norādīja uz spēcīga un elastīga vienotā tirgus nozīmi, brīdinot par dalībvalstu protekcionisma politiku, kas rada tirdzniecības šķēršļus. Birokrātijas samazināšana un pārrobežu uzņēmējdarbības vienkāršošana būs ļoti svarīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, savukārt izglītības un prasmju attīstības veicināšana, kurā būtiska loma ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, nodrošinās, ka darba ņēmēji būs labi sagatavoti nākotnes darba tirgum.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija 29.janvārī nāca klajā ar Konkurētspējas kompasu, kura mērķis ir uzlabot ES konkurētspēju. Konkurētspējas kompass izvirza divus galvenos mērķus - pirmkārt, identificēt nepieciešamās politikas izmaiņas, lai ES pārietu uz straujāku ekonomikas attīstības režīmu, un, otrkārt, izveidot efektīvākus sadarbības mehānismus starp ES dalībvalstīm, nodrošinot ātrāku un kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu. Tā kā daudzi svarīgi ekonomikas instrumenti, piemēram, nodokļu politika un darba tirgus regulējumi, ir dalībvalstu pārziņā, būtiska loma būs saskaņotām nacionālajām reformām un investīcijām.

Lai palielinātu ES konkurētspēju, Konkurētspējas kompass balstās uz trim pīlāriem - inovāciju plaisas novēršanu, saskaņotu stratēģiju rūpniecības dekarbonizācijai un ekonomiskajai konkurētspējai, kā arī pārmērīgas atkarības samazināšanu no ārējiem piegādātājiem, tādējādi stiprinot drošību. Vienlaikus identificēti pieci horizontālie faktori, kas sekmēs konkurētspējas attīstību - normatīvās vides vienkāršošana, vienotā tirgus barjeru likvidēšana, investīciju un finansējuma piesaiste, kvalificēta darbaspēka attīstība un efektīvāka politikas koordinācija starp ES institūcijām un dalībvalstīm.

Eiropas Reģionu komiteja ir Eiropas Savienības padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.