Rīga, 26.febr., LETA. Lai stiprinātu pārrobežu sadarbību un uzlabotu reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās, Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) pārstāvji kopā ar reģiona pašvaldību un civilās aizsardzības speciālistiem, kā arī operatīvo dienestu pārstāvjiem devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Jonišķie, Lietuvā, aģentūru LETA informēja ZPR.

Vizīte, kas notika projekta "Safe Response" īstenošanas gaitā, ļāva iepazīties ar Lietuvas pieeju civilajai aizsardzībai, tostarp iedzīvotāju brīdināšanas risinājumiem, ugunsdrošības un glābšanas dienestu darba organizāciju, kā arī krīžu pārvaldības un seku likvidēšanas praksi.

Projekts "Safe Response" apvieno Zemgales un Ziemeļlietuvas pašvaldības, stiprinot to spējas efektīvi reaģēt uz klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem. Projektā paredzēta ne tikai zināšanu apmaiņa un labās prakses pārņemšana, organizējot pieredzes apmaiņas vizītes, seminārus, apmācības un informatīvās kampaņas, bet arī nepieciešamā aprīkojuma iegāde. ZPR skaidro, ka tas palīdzēs pašvaldībām būt labāk sagatavotām krīzes situācijām un nodrošinās ātru un efektīvu reaģēšanu kritiskos brīžos.

Vizītes laikā Jonišķu pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar vietējo civilās aizsardzības sistēmu un tās galvenajiem elementiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta iedzīvotāju brīdināšanas mehānismiem - sirēnu tīklam un tiešsaistes platformai "https://lt72.lt". Platforma kalpo kā galvenais informācijas avots rīcībai krīzes situācijās, piedāvājot patvertņu karti ar tuvāko drošo vietu koordinātēm, norādījumus par sagatavošanos dažādiem apdraudējumiem, kā arī praktiskus padomus nepieciešamo preču krājumu izveidei. Pašlaik pašvaldības teritorijā pieejamas 34 patvertnes, no kurām 31 ir piemērota ilgākam uzturēšanās laikam.

Lai gan Jonišķu reģions nav pakļauts plūdu riskam, jo apkārtnē nav lielu ūdensobjektu, pašvaldība īpašu uzmanību pievērš citiem klimata riskiem, piemēram, ilgstošam karstumam un stiprām vētrām, kas var radīt ievērojamus postījumus. Šādos gadījumos viens no galvenajiem izaicinājumiem ir elektroapgādes un sakaru pārrāvumi, kas apgrūtina iedzīvotāju informēšanu un palīdzības sniegšanu. Lai nodrošinātu informācijas apriti arī šādās situācijās, pašvaldība izmanto automašīnas ar skaļruņiem.

Tāpat ir iespēja saņemt kompensācijas par dabas stihiju radītajiem zaudējumiem. Piemēram, pēc 2023.gada augusta vētras iedzīvotājiem no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem tika izmaksāti vairāk nekā 100 000 eiro.

Vizītes turpinājumā dalībnieki apmeklēja Jonišķu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iecirkni, kā arī ugunsdzēsības posteni, kur iepazinās ar aprīkojumu, dežūru organizāciju un pārrunāja sadarbības iespējas krīzes situācijās. Jonišķu iecirknis un seši ciemu posteņi tiek uzturēti ar valsts un pašvaldības līdzfinansējumu - valsts nodrošina darbinieku algas, savukārt pašvaldība sedz infrastruktūras un aprīkojuma uzturēšanas izmaksas.

Apmeklējuma laikā Latvijas un Lietuvas ugunsdzēsēji guva vērtīgu iespēju salīdzināt savu pieredzi un pārrunāt ikdienas darba izaicinājumus.

"Tiešā pieredzes apmaiņa starp ugunsdzēsējiem no abām valstīm ir viens no vērtīgākajiem šī brauciena ieguvumiem. Tā ne tikai stiprina sadarbību, bet arī ļauj labāk sagatavoties kopīgai rīcībai ārkārtas situācijās," pārliecināts ZPR projekta vadītājs Artūrs Penčura.

Vizītes noslēgumā dalībnieki apmeklēja Žagares muižu, kur iepazinās ar pašvaldības pieredzi, reaģējot uz 2023.gada augusta vētru un tās radītajiem postījumiem. Lai gan vētra ilga vien aptuveni desmit minūtes, tā nopostīja ievērojamu daļu Žagares muižas parka, bojājot vai izgāžot ap 2500 koku un atstājot ilgtermiņa ietekmi uz ainavu.

Seku likvidēšanā būtiska loma bija vietējai kopienai, kas sniedza nozīmīgu atbalstu operatīvajiem dienestiem - vieni paši tie nespētu pilnībā tikt galā ar milzīgo postījumu apjomu. Pašvaldība arī atļāva iedzīvotājiem izmantot savām vajadzībām daļu no izgāztajiem kokiem, kas tika novākti no ceļiem un citām infrastruktūrai svarīgām vietām. Visbeidzot, šī pieredze izgaismoja vajadzību pēc papildu preventīvajiem risinājumiem, piemēram, pazemes elektrolīnijām, ģeneratoriem ārkārtas situācijām un atbilstošas apdrošināšanas, norāda ZPR.

Projektā "Safe Response" plānota arī turpmāka pieredzes apmaiņa. Martā partneri dosies uz Vodzislavas apriņķi Polijā, lai iepazītos ar civilās aizsardzības pieejām un labās prakses piemēriem, kas varētu tikt pielietoti Latvijas un Lietuvas pašvaldībās. Vizītes laikā paredzētas tikšanās ar krīzes vadības speciālistiem un operatīvajiem dienestiem, kā arī Racibužas Dolnas plūdu kontroles rezervuāra un Bukovas poldera apmeklējums, lai iepazītos ar risinājumiem plūdu riska mazināšanai un krīžu pārvaldībai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju lomai civilajā aizsardzībā.

Projekta "Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā" jeb "Safe Response" kopējais finansējums ir 673 755 eiro, tostarp līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 539 694 eiro.