Rīga, 21.okt., LETA. Lai zivju audzētavu dīķos nodrošinātu attālinātu ūdens kvalitātes uzraudzību un pārvaldības slodzes samazināšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Radioelektronikas institūta zinātnieki ir izstrādājuši inovatīvu sistēmu dīķsaimniecību ūdens kvalitātes attālinātam monitoringam un pārvaldības digitalizācijai, aģentūru LETA informēja RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Jaunās sistēmas testēšana patlaban norisinās dīķsaimniecībā "Pērtnieki", Rēzeknes novadā.

Ūdens kvalitāte ir viens no svarīgākajiem zivju audzētavu produktivitātes faktoriem, jo tas nosaka zivju augšanas dinamiku, barošanas efektivitāti, veselību un mirstību, taču tā parametrus ir grūti prognozēt un ietekmēt. Ūdens kvalitātes uzraudzību zivju audzētāji klasiski veic, izmantojot portatīvos mērītājus vai arī laboratoriju pakalpojumus, taču šīs metodes prasa papildu resursus, kā arī neļauj sekot līdzi straujām ūdens kvalitātes izmaiņām, kas noved pie būtiskiem zaudējumiem.

RTU zinātnieku izstrādātā sistēma, kas nodrošina dīķsaimniecības automatizāciju un digitalizāciju, ļauj reālā laikā attālināti sekot līdzi ūdens kvalitātei - temperatūrai, pH jeb ūdeņraža koncentrācijas līmenim, oksidēšanās-reducēšanās potenciāla līmenim - un operatīvi reaģēt uz izmaiņām, tā uzlabojot zivju uzturēšanas apstākļus un ļaujot sasniegt intensīvās audzēšanas pieļaujamo maksimumu, neapdraudot izveidotās ekosistēmas bioķīmisko līdzsvaru.

Ir nodrošināta zivju barības un aerācijas jeb gaisa apmaiņas optimāla pārvaldība, ir iespējams laikus reaģēt uz zivīm nelabvēlīgām vides izmaiņām, piemēram, piesārņojuma rašanos, tā ļaujot saglabāt zivju resursus. Pateicoties uzraudzības procesu automatizācijai, jaunā sistēma samazina dīķsaimniecības pārvaldības slodzi personālam, stāstīja RTU zinātnieki.

Inovatīvā sistēma sastāv no modulāriem devēju mezgliem, kas ir izvietoti ūdenstilpnēs un pārraida datus par svarīgākajiem ūdens kvalitātes parametriem aptuveni 10 kilometru attālumā, kā arī automātiski ieslēdz un izslēdz aeratorus, ja ūdenī izšķīdušā skābekļa līmenis pārsniedz pieļaujamās robežas. Dati tiek glabāti, apstrādāti un attēloti sistēmas serverī.

Pēc visaptverošās testēšanas tiek plānots jauno sistēmu komercializēt.

Sistēmas izstrāde ir realizēta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākuma "Inovācija" finansētajā projektā "Ūdens kvalitātes monitoringa un dīķsaimniecību pārvaldības jaunās paaudzes kiberfizikālās infrastruktūras izstrāde akvakultūras objektu produktivitātes paaugstināšanai" sadarbībā ar biedrību "Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociāciju".