Rīga, 3.okt., LETA. Rēzeknes Bērnu sociālo pakalpojumu centrs beigs pastāvēt 1.novembrī, lēmusi pilsētas dome.

Bērnu sociālo pakalpojumu centrs Rēzeknē darbu sāka 1996.gada martā kā bērnu patversme. Svarīgākais tā uzdevums bija nodrošināt bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu - mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

"Pēdējo gadu laikā bērnu tiesību aizsardzības jautājumam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tiek pilnveidota bērnu tiesību aizsardzības sistēma, iesaistoties plašam atbildīgo institūciju lokam, aktīvāk bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistās arī sabiedrība," komentēja pilsētas Sociālā dienesta vadītāja vietniece Inese Dukaļska.

Īstenojot pasākumus bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir rastas iespējas intensīvākam darbam ar bērna bioloģisko ģimeni, lai bērni nenonāktu ārpusģimenes aprūpē. Tāpat rastas lielākas iespējas bērnam nodrošināt ģimenisku vidi - audžuģimenē vai pie aizbildņa.

Rezultātā bērnu, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Bērnu sociālo pakalpojumu centrā, skaits ir būtiski samazinājies. Pašlaik šo pakalpojumu saņem divi bērni.

Izvērtējot centra darbību, sniegto sociālo pakalpojumu pieprasījumu, pakalpojumu sniegšanas iespējas un darbības nodrošināšanai nepieciešamos resursus, Rēzeknes dome pieņēma lēmumu ar 1.novembri likvidēt Bērnu sociālo pakalpojumu centru. Dukaļska apgalvoja, ka likvidācija neietekmēs pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu klāstu. Bērnu ārpusģimenes aprūpe nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta, slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, tāpat Sociālais dienests turpinās sniegt krīzes centra pakalpojumu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem.

"Bērnu sociālo pakalpojumu centra kā ārpusģimenes aprūpes institūcijas slēgšana ir pozitīvs signāls bērnu pamattiesību ievērošanā. Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz ģimeni," pārliecināta Sociālā dienesta pārstāve.

Viņa pauda, ka atbildīgās institūcijas ir paveikušas lielu darbu, un tas nebūt nav beidzies, tomēr vislielāko pateicību ir pelnījušas tās ģimenes, kas var, grib un nebaidās palīdzēt bērniem nodrošināt laimīgu bērnību, uzņemt un aprūpēt viņus savā ģimenē, atbalstīt grūtībās nonākušās ģimenes.