Rīga, 23.febr., LETA. Rīgas dome šodien atbalstīja Rīgas attīstības programmu 2022.-2027. gadam.

Programmā ir definētas deviņas prioritātes jeb galvenie attīstības virzieni, kam tuvāko sešu gadu laikā nepieciešams pievērsties pastiprināti. Katrai prioritātei ir izvirzīti vairāki veicamie uzdevumi.

Šīs prioritātes ir ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā, dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide, laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai, kvalitatīva un pieejama izglītība, daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamība, mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība, veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta, konkurētspējīga pilsēta ar inovatīvu ekonomiku, kā arī daudzveidīga un autentiska kultūrvide.

Attiecībā uz ērtu un videi draudzīgu pārvietošanos pilsētā stratēģijā, piemēram, minēts uzdevums padarīt sabiedrisko transportu par Rīgas mobilitātes mugurkaulu, kā arī likt fokusu uz gājēju pārvietošanās izvēles iespēju un velobraucēju infrastruktūras uzlabošanu, kā arī satiksmes organizācijas pilnveidi.

Tāpat šajā jomā veidojama sabalansēta mobilitāte, paredzot nepieciešamos uzlabojumus, kā arī dažādus ierobežojošus pasākumus privātā autotransporta izmantošanai pilsētas centrā un kravu transporta plūsmu novirzīšanai no pilsētas kodola, vienlaikus ierobežojot Rīgas izplešanos un veicinot kompaktas pilsētas modeļa īstenošanu.

Stratēģija arī paredz īstenot satiksmes mierināšanas pasākumus, izstrādāt plānu zemas emisijas zonas ieviešanai, veicot gan ielu telpas pārkārtošanu, gan kompensējošo mehānismu ieviešanu, tostarp izstrādājot autonovietņu politiku, kā arī pilnveidojot sabalansētu pilsētas ielu tīklu.

Ērta un droša pārvietošanās pilsētā nozīmē arī kvalitatīvu un pieejamu publisko ārtelpu, tāpēc fokuss tiek likts uz ielu izveidi ar prioritāti gājējiem, kā arī ielu un satiksmes drošības uzlabošanu, vides pieejamības uzlabošanu vecākiem ar bērniem un cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.

Attiecībā uz dzīves kvalitāti veicinošu pilsētvidi plānots sekmēt kompleksu pilsētvides attīstību apkaimēs, lai veicinātu vitālāku pilsētas dzīvi, iedzīvotāju aktivitātes un mazo uzņēmējdarbību ēku pirmajos stāvos. Stratēģija arī paredz ieviest ielas ar gājēju prioritāti, labiekārtot skvērus, publiskos laukumus un zaļās zonas, veicinot daudzveidīgu funkciju un pakalpojumu piedāvājumu un padarot publisko ārtelpu saistošu dažādām iedzīvotāju grupām.

Tāpat stratēģija paredz publisko ārtelpu apkaimju centros veidot kā vietu, kur iedzīvotājiem socializēties un kur rīkot dažādas sabiedriskās aktivitātes. Iecerēts saglabāt un attīstīt kultūrvēsturiskās vērtības, ierīkot brīvpieejas sporta un aktīvās atpūtas objektus un rotaļlaukumus.

Stratēģijā iecerēts respektēt esošo zaļo infrastruktūru, pielāgojot tai būvniecības projektus un ņemot vērā vides ekoloģiskos aspektus.

Stratēģija paredz veicināt pilsētvides zaļās infrastruktūras daudzveidību un daudzfunkcionalitāti, ieviešot inovatīvus risinājumus lietusūdens akumulēšanai un novadīšanai, siltumsalas efekta mazināšanai, bioloģiskās daudzveidības sekmēšanai, trokšņa un gaisa piesārņojuma mazināšanai, kā arī vertikālo un horizontālo apstādījumu veidošanai. 

Dokumentā iecerēts padarīt pieejamas ūdensmalas, veicināt ūdens izmantošanu, attīstīt infrastruktūru, kas sekmētu uzņēmējdarbības attīstību šajā virzienā.

Labas vides kvalitātes un noturīgas pilsētas ekosistēmas jomā izvirzītas ieceres nodrošināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu vides kvalitātes un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Tāpat iecerēts pilnveidot vides, klimata un enerģētikas, datu ieguves automatizāciju, digitalizāciju un centralizētu uzglabāšanu pašvaldībā atbilstoši prasībām.

Dokumenta autori rosina uzlabot cilvēku zināšanas par vidi, klimatu, kā arī iedzīvotāju energopratību un veicināt sabiedrības paradumu maiņu uz videi un klimatam draudzīgākiem.

Eksperti arī rosina samazināt ūdens, gaisa, trokšņa piesārņojumu, piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju platības. Tāpat rosināts veicināt bioloģisko daudzveidību, dabas vērtību saglabāšanu un zaļās infrastruktūras integrēšanu pilsētas dabas teritoriju telpiskajā struktūrā.

Vides kvalitātes uzlabošanai nepieciešams samazināt atkritumu apjomu, kā arī būtiski veicināt dalīto kritumu vākšanu un šķiroto atkritumu īpatsvaru.

Viens no stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem paredz uzlabot dalītās atkritumu savākšanas punktu pieejamību un integrēšanu pilsētvidē.

Attiecībā uz kvalitatīvu un pieejamu izglītību dokumentā norādīts, ka nepieciešams Rīgā ieviest jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, un veicināt ilgtspējīgu pedagogu profesionālo izaugsmi. Tāpat plānots nodrošināt izglītības iestāžu infrastruktūras pieejamību.

Attiecībā uz daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamību kā uzdevumi minēta iecere izveidot kompetences centru, kas izstrādā un ievieš Rīgas mājokļu programmu. Stratēģija arī paredz noteikt un atbalstīt mērķa grupas, kam nepieciešams atbalsts kvalitatīva mājokļa iegūšanā, piemēram, maznodrošinātie, seniori ar zemiem ienākumiem, personas ar invaliditāti, iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Stratēģijā arī iecerēts veicināt dzīvojamo namu atjaunošanu, īpašu akcentu liekot uz inovatīviem ilgtspējas aspektiem un stimulējošiem mehānismiem kompleksai atjaunošanai, jo, tikai kompleksi skatot ēkas un tās apkaimes izaicinājumus, iespējams panākt būtisku dzīves telpas uzlabošanos.