Rīga, 31.maijs, LETA. Kopumā 29% gadījumu Rīgas skolēnu komunikācijas prasmes latviski bijušas sliktākas nekā sagaidāms, otro gadu īstenojot pāreju uz mācībām latviešu valodā, secināts skolu pārbaudēs.

Pagājušajā nedēļā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) pārstāvji ziņoja par 2024./2025. mācību gadā paveikto pārejā uz mācībām latviešu valodā.

Departaments informēja, ka 100% gadījumu konstatēts, ka stundas notika latviešu valodā. Tieši tāpat izmantotie mācību līdzekļi 100% gadījumu bija latviešu valodā.

Kopumā 71% gadījumu izglītojamie spējuši atbilstošā līmenī komunicēt latviešu valodā, bet 29% gadījumu komunikācijas prasmes bijušas zemākas nekā būtu sagaidāms, otro gadu īstenojot pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Tāpat konstatēts, ka 65% gadījumu pedagogi izmanto valodas apguvi un komunikāciju veicinošas stratēģijas, kas palīdz skolēniem uzlabot viņu valodas zināšanas.

Taču arī secināts, ka 40% gadījumu stundas bijušas "izteikti frontālas" vai "pedagogcentrētas", kurās izglītojamajiem nav bijis iespējams pietiekami aktīvi iesaistīties mācību stundas norisē.

Kā norāda departaments, tikai 25% vēroto mācību stundu sniegtā un saņemtā atgriezeniskā saite uzskatāma par atbilstošu un pietiekamu. Tādējādi, lielākā daļa izglītojamo nesaņem pietiekamu formatīvo vērtējumu no pedagoga vai arī izglītojamo savstarpēji sniegto atgriezenisko saiti.

Neraugoties uz konstatētajām grūtībām, pagājušā mācību gada sešu mēnešu izvērtējums liecina, ka kopumā, salīdzinot ar 2023./2024. mācību gadu, izglītības iestāžu pārmaiņu vadības kvalitāte ir uzlabojusies. Izglītības iestāžu izvērtējuma rezultātā 88% iestāžu saņēmušas vērtējumu "labi" vai "ļoti labi".

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nākamajā gadā, nodrošinot pāreju uz vienotu mācību valodu, būs spēja nodrošināt konsekventu valsts valodas lietojumu daudzvalodīgā vidē.

Mācību aktivitāšu laikā tiek lietota valsts valoda, bet savstarpējā bērnu saziņā ikdienā nereti tiek izmantotas citas valodas. Daļa vecāku nav pietiekami informēti par pārejas uz valsts valodu būtību un nozīmi, kas rada sadarbības trūkumu starp vecākiem un pirmskolas skolotājiem, secinājusi pašvaldība.

2024./2025. mācību gadā 44 Rīgas pašvaldības skolas nodrošināja pāreju uz mācībām valsts valodā 17 558 skolēniem 1., 2., 4., 5., 7. un 8. klasēs. 29 no šīm skolām bija iepriekšēja pieredze latviešu valodas programmu īstenošanā mazākumtautību skolās pirms reformas ieviešanas.